Pasaulē
2023. gada 11. oktobris, 10:11

Krievijas armija saskaras ar garīgās veselības krīzi, ziņo britu izlūkdienesti

Jauns.lv

Krievijas militārpersonas saskaras ar garīgās veselības krīzi. 2022. gada decembrī Krievijas psihologi identificēja aptuveni 100 tūkstošus militārpersonu, kas cieš no posttraumatiskā stresa sindroma (PTSS), vietnē "X" ziņo Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Ziņojumā teikts, ka tagad šis skaitlis gandrīz noteikti ir lielāks, jo Krievijas militārpersonas nespēj nodrošināt pietiekamu rotāciju un atgūšanos no kaujām.

Šai problēmai uzmanību pievērsa vairāki komandieri, tostarp bijušais 58. apvienoto ieroču armijas ģenerālmajors Ivans Popovs, kurš 2023. gada jūlijā tika atcelts no komandiera pienākumiem.

foto: Ekrānuzņēmums
Ārsti Krievijā uz fronti sūta kaujai nederīgus karavīrus, ziņo britu izlūkdienesti.

Ir arī citas pazīmes, kas liecina par to, ka ārsti Krievijā uz fronti sūta kaujai nederīgus karavīrus, ziņo britu izlūkdienesti. 2023. gadā ir vairāk apelācijas prasību pret Krievijas militārajām medicīnas komisijām nekā 2022. gadā, un daudzas lietas ir noraidītas vai prasības nav apmierinātas.

"Tā kā nav rūpju par savu karavīru garīgo veselību un kaujas gatavību, Krievijas kaujas efektivitāte joprojām nav optimālā līmenī," norāda Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Krievijas armijas zemais morāles gars

21. septembrī apritēja gadskārta kopš Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par 2022. gada "daļējo mobilizāciju", kā laikā dienestā Ukrainā tika iesaukti aptuveni 300 tūkstoši Krievijas rezervistu.

Vienlaikus Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs, bijušais ģenerālis Andrejs Kartapolovs apstiprināja, ka mobilizētajam personālam ir jādienē "speciālās militārās operācijas" laikā. Viņš arī sacīja, ka personāla rotācija ārpus operatīvās zonas dienesta laikā nav iespējama, tādējādi atzīstot frontes skarbo realitāti.

Britu izlūkdienesti atzīmēja, ka regulāras vienību rotācijas trūkums bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicināja krievu zemo morāli un Krievijas armijas nespēju pēc iebrukuma veikt augstāka līmeņa mācības.

Okupantu zaudējumi Ukrainā

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 11. oktobra rītam sasnieguši 283 900 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 820 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4863 tankus, 9220 bruņutransportierus, 6731 lielgabalu, 809 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 545 zenītartilērijas iekārtas, 316 lidmašīnas, 316 helikopterus, 5226 bezpilota lidaparātus, 1530 spārnotās raķetes, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9145 automobiļus un autocisternas, kā arī 965 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.