Vai turpmāk ASV spēs atbalstīt Ukrainu?
Pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens sestdien parakstīja likumprojektu par ASV valdības darbības finansēšanu līdz novembra vidum, medijos plaši izskanējusi informācija, ka šajā likumprojektā nav paredzēts novirzīt līdzekļus palīdzības sniegšanā Ukrainai. Sākotnēji var šķist, ka tādā veidā tiks pārtraukta palīdzības sniegšana Ukrainai, taču patiesība ir citādāka, vēsta Sargs.lv.
Šobrīd Pentagona kontā ir nedaudz vairāk par pieciem miljardiem dolāru, kas ir paredzēti Ukrainas atbalstīšanai, taču Džo Baidens skaidrojis, ka šobrīd tiek meklēti veidi kā ārpus šī likumprojekta sniegt militāro atbalstu Ukrainai. Vienlaikus prezidents norādīja, ka šim lēmumam ir vairākuma atbalsts valdībā. Tāpat arī Eiropas Parlaments otrdien ir nobalsojis par rezolūciju par ES budžeta pārskatīšanu 2021.-2027. gadam, kas cita starpā paredz izveidot īpašu 50 miljardu eiro lielu atbalstu Ukrainai.
Pentagona kontos ir palikuši nedaudz vairāk par pieciem miljardiem dolāru, lai sniegtu militāro un citu palīdzību Ukrainai, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz Pentagona pārstāvju teikto.
Tas ir aptuveni pusgads ieroču piegādei, ja ASV turpinās piegādāt tikpat daudz ieroču kā iepriekšējos sešos mēnešos, un aptuveni 11% no kopējā 43,9 miljardu dolāru apjoma, ko ASV kopš Krievijas iebrukuma 2022.gada februārī ir piešķīrušas drošības palīdzībai.
Budžets otram līdzekļu avotam, ko ASV izmanto Ukrainas bruņoto spēku modernizācijas ilgtermiņa programmai - Ukrainas drošības palīdzības iniciatīvai, ir tukšs.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas amatpersonas un senatori nedēļas nogalē uzsvēra, ka ASV atbalsta pārtraukšana varētu izrādīties katastrofāla Kijivai, un mudināja Kongresu pēc iespējas ātrāk pieņemt papildu finansējuma likumprojektu.
Turpināt atbalstīt Ukrainu un turpinat aizstāt savu krājumu atjaunošanu joprojām ir ASV Aizsardzības ministrijas galvenās prioritātes. Šo uzdevumu izpildei būs nepieciešama palīdzība no Kongresa, atzina Pentagona preses sekretāra vietnieka sekretāre Sabrina Singa.
"Mums ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai nodrošinātu Ukrainu kaujas laukā. Tomēr mums ir nepieciešams, lai Kongress rīkotos, un mēs varētu nodrošināt, ka mūsu atbalsta sniegšana netiek pārtraukta. Mēs esam redzējuši atbalstu Ukrainai Kongresā, un mēs mudinām deputātus turpināt pildīt savas saistības pret Ukrainas tautu un nodrošināt, lai Ukrainas iedzīvotāji saņemtu atbalstu, kas nepieciešams, lai palīdzētu šajā kritiskajā brīdī," sacīja S. Singa.
Pēc tam, kad Baidens sestdien parakstīja likumprojektu par ASV valdības darbības finansēšanu līdz novembra vidum, kurā netika ņemti vērā miljardiem lieli papildu līdzekļi Ukrainai, ko Džo Baidens pieprasīja piešķirt augusta beigās, nākotnes izredzes attiecībā uz palīdzību Ukrainai labākajā gadījumā ir miglainas. Prezidents, kā arī Kongresa demokrātu līderi pēc balsojuma bija uzsvēruši, ka viņi ir cerējuši, ka toreizējais Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Kevins Makkartijs pildīs savas publiskās saistības attiecībā uz palīdzību Ukrainai, pat ja republikāņu pretestība pret to turpinās.
Džo Baidens vēlāk skaidroja, ka esot bijusi vienošanās ar K. Makkartiju par palīdzības Ukrainai turpināšanu, tiklīdz valdība tiks finansēta, lai gan pats spīkers to noliedza, un Baltais nams atteicās precizēt prezidenta piezīmes. Dienu vēlāk K. Makartijs tika atstādināts no amata Pārstāvju palātā. Šobrīd gan vēl nav skaidrs kā un ar cik tieši lielu atbalstu Ukraina nākotnē var rēķināties, taču paredzams, ka drīzumā par to varētu lemt ASV valdības pārstāvji.
Polijas prezidents Andžejs Duda pēc sarunas sacīja, ka Džo Baidens ir apliecinājis grupai, ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainu un ka ir stingri pārliecināts, ka Kongress neatkāpsies.
"Visi uzstājās. Galvenais temats bija Ukraina, situācija Ukrainā," A. Duda sacīja preses konferencē Kelcē, Polijā. "Prezidents Džo Baidens sāka ar stāstījumu par situāciju ASV un par to, kāda ir reālā politiskā situācija ap Ukrainu. Viņš mums apliecināja, ka ir atbalsts, lai turpinātu apgādāt Ukrainu, pirmkārt, ar militāro atbalstu. Viņš teica, ka viņš saņems šo atbalstu Kongresā."
Tikmēr Eiropas Parlaments otrdien ir nobalsojis par rezolūciju par ES budžeta pārskatīšanu 2021.-2027. gadam, kas cita starpā paredz izveidot īpašu 50 miljardu eiro lielu atbalstu Ukrainai. Saskaņā ar dokumentu budžeta pārskatīšanā būtu jāpievērš uzmanība Krievijas agresijas kara pret Ukrainu daudzveidīgajām sekām, ES atvērtās stratēģiskās autonomijas un suverenitātes stiprināšanai, kā arī tam, lai nodrošinātu ES pietiekamu elastību, reaģējot uz krīzēm.
