Vai Ķīnas zemūdene iekritusi pašu izliktajās lamatās? Iespējams, miruši 55 apkalpes locekļi
Ķīnas atomzemūdene ir iekļuvusi Rietumu zemūdenēm paredzētajā slazdā, kuru Ķīnas armija uzstādīja Dzeltenajā jūrā, un bojā gājuši 55 apkalpes locekļi, paziņojis Lielbritānijas izlūkdienests.
A Chinese nuclear-powered submarine has sunk with the loss of 55 sailors after it was caught in a trap intended for American and British vessels, leaked intelligence reports disclose https://t.co/qQdLxnN6gG
— The Times and The Sunday Times (@thetimes) October 4, 2023
Pirmie ziņojumi par zemūdenes avāriju parādījās sociālajos tīklos augusta beigās — tieši tad pēkšņi pazuda Ķīnas aizsardzības ministrs Li Šanfu, kurš, domājams, apsūdzēts korupcijā. Ķīnas Aizsardzības ministrija noliedz ziņas par avāriju, bet Taivāna atsakās izpaust informāciju, aizbildinoties ar problēmas “delikātumu”.
Britu laikraksts “Daily Mail” vēstīja, ka zemūdene “093-417” cieta katastrofā 21. augustā, iekļūstot Ķīnas kara flotes uzstādītajā slazdā, kas paredzēts cīņai pret ASV un to sabiedroto zemūdenēm. Zemūdene uzskrējusi ķēžu un enkuru šķērslim. Pēc avārijas noteica skābekļa attīrīšanas un padeves sistēmā. “Zemūdenes remontam un uzpeldēšana prasīja sešas stundas. Pēc katastrofālās atteices borta skābekļa sistēma saindēja apkalpi,” teikts publikācijā, atsaucoties uz izlūkdienesta ziņojumu. Skābekļa trūkuma dēļ nomira Ķīnas armijas 22 virsnieki, 7 kursanti, 9 staršinas un 17 matroži. Miris arī zemūdenes kapteinis, pulkvedis Sjue Junpens.
***UPDATE***
— H I Sutton (@CovertShores) October 3, 2023
Stories in British media of a fatal accident aboard a #Chinese submarine. This ties with rumors I reported in August.
More info from before British media got hold of it Here -> https://t.co/OVRhtP09na pic.twitter.com/LwwOlC6IsI
Incidenta ziņojumam esot augsts slepenības līmenis, pašlaik nav zemūdenes katastrofas neatkarīga apstiprinājuma. Lielbritānijas kara flote atteikusies sniegt komentārus.
Tikmēr Ķīnā valda slepenība. 22. augustā Taivānas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Suņs Ļifans paziņoja, ka nav nekādu katastrofas apstiprinājumu. 12. septembrī Taivānas armijas ģenerālštāba izlūkošanas pārvaldes vadītāja vietnieka palīgs Huans Veņci atteicās sniegt komentārus, jo ziņas par notikušo ir “absolūti konfidenciālas” un “informāciju atklāt ir neērti delikātuma dēļ”.
Ķīnas Aizsardzības ministrijas pārstāvis U Cjaņs augusta beigās noliedza ziņas par avāriju. “Attiecīgā informācija ir pilnībā melīga,” viņš paziņoja, aicinot uzticēties tikai oficiālajiem informācijas avotiem.
