Migranti no Āfrikas pāri Alpiem dodas uz Eiropu

Viņi gan ierodas bez ziloņiem un nav bruņoti, tomēr Itālijas valdība jau ir izmisumā, un trauksmi ceļ arī citas Eiropas valstis.

Kopš šā gada sākuma Itālijā ieradušies vairāk nekā 130 000 migrantu, gandrīz divreiz vairāk nekā nekā tādā pašā periodā 2021. gadā. Pēdējos mēnešos divkāršojies arī migrantu skaits, kas mēģina šķērsot Itālijas un Francijas robežu. Franču policija viņus, ja pamana, atspiež atpakaļ, kamēr itāļu kolēģi nav pārāk aktīvi un, šķiet, ir priecīgi, ka problēma pārgājusi kaimiņu pusē.

Itālijā nokļuvušos migrantus netur aiz restēm, viņi drīz vien ir brīvi. Vieni dodas kājām pa bīstamajām kalnu takām pāri Alpiem, citi gar piekrasti ar vilcienu.

BBC žurnālisti aprunājušies ar Omāru no Nigērijas. Viņš dažus mēnešus pavadījis Lībijā, tad samaksājis 800 dolāru cilvēku kontrabandistiem par pārvešanu uz Lampedūzu. Pēc migrantu nometnēm Itālijā Omārs pār Alpiem aizgājis līdz Francijai, par spīti tam, ka braucienā pār jūru savainojis kāju. Tagad viņš cer nokļūt Lielbritānijā: “Es vienkārši gribu labi dzīvot un mācīties tur.” Kaut arī Nigērija piedzīvo strauju ekonomisko attīstību un pēc IKP ir bagātākā Āfrikas valsts, visiem nepietiek un gribas ātrāk un uzreiz.

Omāru nemulsina, ka Francijā vai Lielbritānijā ekonomiskajiem bēgļiem atsaka patvērumu. Ja nepaveiksies, viņš mēģināšot vēlreiz, lai nesarūgtinātu tuviniekus dzimtenē.

Ceļā pār kalniem migrantiem palīdz brīvprātīgie cilvēku kontrabandisti – tie, kas darbojas labu nodomu, nevis naudas dēļ. Viena no viņām ir Jeļena, kas izdala siltus zābakus un vējjakas. Ceļš ir smags, ir bijuši gan apsaldējumi, gan nāves gadījumi.

Apsūdzības draudi par nelegālās migrācijas atbalstīšanu Jeļenu neuztrauc: “Ja jūs redzat cilvēku, kam kaut kas trūkst, un jūs zināt, kādi riski viņu gaida kalnos, vai tad jūs varat ļaut viņam iet ar to, kas mugurā? Atbildība par to gulstas uz visu Eiropu.”

BBC acu priekšā Itālijas policisti notver migrantu no Ēģiptes, kurš mēģina iekļūt Francijā. Jeļena teic, ka tā notiek reti, tikai divas vai trīs reizes pēdējo divu mēnešu laikā. Itāļu likumsargi zinot, ar ko nodarbojas brīvprātīgie, bet piever acis.

Vieglāks ceļš ir no Itālijas dienvidu pilsētas Ventimiljas, netālu no Nicas Francijā. Vietējā stacijā migranti izveidojuši apmetni, gaidot vilcienu. Tomēr Francijas policija tagad aptur katru vilcienu no Itālijas, pārbauda pasažieru dokumentus, pārmeklē pat tualetes. No kāda vagona izsēdina afrikāņu nelegāļus un pārved atpakaļ uz Itāliju – visdrīzāk līdz nākamajai reizei.

Ventimiljas mērs Flavio di Muro no galēji labējās partijas Līga ir dusmīgs uz Franciju, kas apturējusi Šengenas zonā noteikto pārvietošanās brīvību, un Itālijai jātiek galā vienai pašai. “Es norīkoju kapsētā bruņotu apsardzi, jo migranti tur nāca, spļāva uz kapiem, urinēja un bojāja tualetes,” apgalvo di Muro.

Eiropas Tiesa tikmēr ir sapinusies paraugdemokrātijas normās un paziņojusi, ka aizturētos migrantus var deportēt tikai pēc oficiāla lēmuma un arī tad tikai galējā variantā.