"No šīs domas kļūst nedaudz depresīvi," zinātnieki atklāj, pēc cik gadiem Zeme kļūs nederīga dzīvei
Šķiet, cilvēcei ir radies vēl kāds nopietns iemesls, lai pēc iespējas ātrāk atrastu pārceļošanai piemērotu planētu un izstrādātu vismaz kādu veidu, kā tur nokļūt. Jo laika tam ir palicis daudz mazāk, nekā mēs domājām. Ja precīzāk - ap 250 miljoniem gadu, un tas vēl pēc optimistiskākajiem aprēķiniem.
Pēc šī laika, apgalvo žurnālā "Nature Geoscience" publicētā pētījuma autori, Zemes kontinenti saplūdīs kopā, pārsvarā izvietojoties tropu platuma grādos un gar ekvatoru.
Un tas, apvienojumā ar klimata pārmaiņām, kas turpinās, novedīs pie tā, ka 96% sauszemes uz mūsu planētas kļūs pilnīgi nederīga jebkuru zīdītāju dzīvībai.
"Šķiet, ka nākotnē tiešām nāksies saskarties ar vēl lielākām grūtībām," par to paziņoja Vācijas Zemes izpētes centra Potsdamā profesore Hanna Deivisa. "Un no šīs domas jau kļūst nedaudz depresīvi."
Cik ilgi ir saglabājusies Saules sistēma un līdz ar to arī mūsu planēta, zinātnieki jau ir aptuveni aprēķinājuši.
Izveidojoties aptuveni pirms 4,5 miljardiem gadu, Saule turpinās izstarot gaismu un siltumu vēl aptuveni tikpat (pat nedaudz vairāk), līdz tur izsīks kodoltermiskās degvielas krājums.
Saule lēnām izdzisīs
Pēc tam Saule palēnām izdzisīs. Taču cilvēka dzīvībai nederīga Zeme kļūs daudz agrāk (aptuveni 20 reizes) - tikai pēc apmēram 250 miljoniem gadu.
Katrā ziņā tieši pie šāda secinājuma nonākusi Bristoles universitātes zinātnieku komanda, kas aprēķinājusi Zemes garozas posmu un uz mūsu planētas virsmas esošo kontinentu kustības trajektoriju, kā arī tam līdzi notiekošās klimata pārmaiņas.
Spriežot pēc veiktā pētījuma rezultātiem (izmantojot sarežģītākos matemātiskos modeļus), ceturtdaļmiljarda gadu laikā šobrīd pa planētu izkaisītie kontinenti saplūdīs savā starpā, izveidojot vienotu superkontinentu.
Ja mēs pārāk daudz neiedziļināsimies sīkumos, tas notiks apmēram šādi.
Saspiedīs Arābijas pussalu
Āfrika un Eirāzija turpinās savstarpēji tuvināties, no abām pusēm gredzenā saspiežot Arābijas pussalu, pēc kā apvienotais AfroEirāzijas kontinents ietrieksies Amerikā.
Tā rezultātā Atlantijas okeāns saspiedīsies līdz divu iekšzemes jūru izmēriem. Viens - starp mūsdienu Kanādu un Gabonu, otrs - starp pašreizējām Meksiku un Dienvidāfriku.
Madagaskara būs iespiesta starp Āfriku un Brazīliju, aizšķērsojot Indijas okeāna ūdeņiem ceļu uz Kluso (un to, kas palicis pāri no Atlantijas okeāna).
Šīs saplūšanas blakusefekts būs strauji augošais vulkāniskās aktivitātes līmenis uz planētas un līdz ar to katastrofāla koncentrācijas palielināšanās ogļskābās gāzes atmosfērā uz Zemes.
Milzīgie reģioni pārvērtīsies tuksnesī
Tas savukārt neizbēgami pastiprinās siltumnīcas efektu, kā rezultātā nospiedošā sauszemes daļa (vairāk nekā 90%) paliks neauglīga, bet milzīgie reģioni pārvērtīsies saules izdedzinātā tuksnesī.
Lai pēc iespējas precīzāk atbildētu uz jautājumu par jaunā superkontinenta klimatiskajiem apstākļiem, pētījuma autori radījuši sarežģītāko matemātisko modeli, cenšoties maksimāli ņemt vērā visus iespējamos faktorus, kas šobrīd zināmi zinātnei.
Aprēķinu rezultāti norāda, ka vasaras periodā lielākā daļa vienotā kontinenta iesils līdz temperatūrai virs 40 °C, izžāvējot atlikušās upes.
Izdzīvos ''dažas visai specializētas sugas"
Pēc darba autoru vārdiem, neatgriezeniski zaudējot ūdeni, superkontinenta centrālie reģioni pārvērtīsies tuksnesī, kur zīdītāji vienkārši neizdzīvos - "izņemot dažas visai specializētas sugas".
Ja līdz šim cilvēka dzīvībai derīgas ir aptuveni divas trešdaļas Zemes virsmas, tad 250 miljonus gadu vēlāk dzīvību uzturēt varēs tikai planētas piekrastes un polārie reģioni, kas kopumā veido tikai aptuveni 8% no tās virsmas.
Kā apgalvo pētījuma autori, tas neizbēgami izraisīs masveida izmiršanu - turklāt nebūt ne tikai zīdītājus, bet visu dzīvo kopumā -, proti, lielāko daļu zināmo sugu gan dzīvnieki, gan augi.
Vai cilvēki kļūs piemērotāki dzīvei tuksneša apstākļos?
Ņemot vērā, ka līdz šim uz Zemes joprojām dzīvos cilvēki, iespējams, viņiem izdosies atrast kādu veidu, kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem - lai gan šis scenārijs iztēlē zīmē ainu, kas atgādina amerikāņu autora Frenka Herberta kulta romānu "Kāpa".
"Vai cilvēki kļūs piemērotāki dzīvei tuksneša apstākļos?" jautā profesore Deivisa.
"Man šķiet, daudz labāks variants būtu, ja mums izdotos [līdz tam laikam] pamest planētu un atrast dzīvei piemērotāku vietu," viņa secina.
