Azerbaidžānas un sakauto armēņu separātistu pārstāvji pirmo reizi sēžas pie sarunu galda
Pēc kontroles atgūšanas pār Kalnu Karabahu zibenīgas militāras operācijas rezultātā Azerbaidžānas pārstāvji ceturtdien pirmo reizi sēdušies pie sarunu galda ar armēņu separātistu pārstāvjiem.
Kā ziņots, saskaņā ar pamiera vienošanos, kas tika panākta ar Krievijas starpniecību pēc 24 stundas ilgušās karadarbības, armēņu separātisti trešdien piekrita nolikt ieročus.
Arī ceturtdienas sarunas tikušas organizētas tā dēvēto krievu miera uzturētāju klātbūtnē.
Azerbaidžānas prezidenta kanceleja paziņojusi, ka divas stundas ilgušās sarunas noritējušas "konstruktīvā un miermīlīgā gaisotnē" un abas puses piekritušas sarunu turpināšanai.
Baku pārstāvji iesnieguši plānu Kalnu Karabahas "reintegrācijai" Azerbaidžānā un apsolījuši nodrošināt anklāva iedzīvotājiem steidzami nepieciešamās degvielas un humanitāro kravu piegādes, kā arī gādāt par tiem nepieciešamo medicīnisko aprūpi.
Tomēr sarunu laikā, neskatoties uz pamieru, Kalnu Karabahas galvaspilsētā bija dzirdams šāvienu troksnis.
"Ārpus pilsētas bija neliela apšaude," aģentūrai AFP pastāstījis vietējais uzņēmējs Arutjuns Gasparjans. "Mēs sēžam mājās un gaidām sarunu rezultātus."
Separātistu varasiestādes apsūdzējušas Azerbaidžānu pamiera pārkāpšanā, taču Baku to noliegusi.
Tikmēr Kalnu Karabahas tiesībsargs apgalvo, ka Stepanekertas ielas esot pilnas ar izsalkušiem, iebiedētiem un neziņas māktiem ļaudīm, kas bijuši spiesti pamest savas dzīvesvietas.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
Kalnu Karabahas iedzīvotāju ikdiena militāro kauju laikā
2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.
Saskaņā ar toreizējo vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Armēnija ceturtdien brīdinājusi ANO, ka Azerbaidžāna, atgūstot kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju, īsteno "etnisko tīrīšanu" un pastrādā "noziegumus pret cilvēci".
Armēnijas prezidents Nikols Pašinjans paziņojis, ka Erevāna šobrīd neparedz plaša mēroga cilvēku evakuāciju no Kalnu Karabahas, tomēr gatavojot plānus ārkārtējai situācijai.
Tikmēr kāda separātistu amatpersona izteikusies, ka no armēņu ciematiem evakuēti jau vairāk nekā 10 000 cilvēku.
Tiek lēsts, ka kopumā Kalnu Karabahā mīt 120 000 armēņu.
Armēņu separātistu acīmredzamā kapitulācija izsaukusi Azerbaidžānā plašas svinības.
Tikmēr Armēnijā pieaudzis spiediens uz Pašinjanu, kam opozīcija pārmet pastāvīgu piekāpšanos Azerbaidžānai kopš sakāves 2020.gada karā.
Trešdien Erevānā izcēlās sadursmes starp protestētājiem un policiju, kas apsargāja valdības ēkas.
Pašinjans televīzijas uzrunā ceturtdien atzina, ka ceļš uz mieru ar Azerbaidžānu esot grūts, taču pa to ir jāiet.
Tikmēr Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs izteicies, ka šīs nedēļas notikumi atstās "pozitīvu ietekmi" uz sarunām par ilgstošu mieru starp abām valstīm.
