Lampedūzas salā migrantu kļuvis vairāk nekā vietējo
Lampedūza ir migrantu ceļā no Ziemeļāfrikas uz izsapņoto paradīzi Eiropā – nelielā Itālijas sala vairs netiek galā ar šo straumi, kas skaitliskā ziņā pārspējusi vietējos iedzīvotājus.
Piemēram, septembrī tikai 28 stundu laikā salā ar nedaudz vairāk par 6000 iedzīvotāju ieradās ap 7000 cilvēku. Mērs Filipo Manino intervijā Itālijas radio paudis, ka Lampedūza “vienmēr sagaidījusi viņus ar atplestām rokām”, bet nu iestājies kritiskais punkts. “Eiropai un Itālijas varasiestādēm nekavējoties jāiejaucas un operatīvi jāpārved cilvēkus,” teic Manino.
Lampedūza ir Itālijas vistālākais dienvidu punkts. Migrantiem šeit ierīkots uzņemšanas centrs, bet vieta ir tikai 400 cilvēku, un pārējie nakšņo ārā. Kad migranti ieradās salas vēsturiskajā centrā, daži restorānu īpašnieki viņu priekšā slēdza durvis, citi piedāvāja ēdienu par velti vai samaksāja vietējie vai tūristi.
Lampedūzas pilsētas padome bijusi spiesta izsludināt ārkārtas stāvokli. Kopš šā gada sākuma salā ieradušies vairāk nekā 120 000 cilvēku, gandrīz divreiz vairāk nekā pērn tādā pašā periodā. 12. septembrī migrantu laivu bija tik daudz, ka tās sastājās rindā, lai izlaistu pasažierus. Kopumā ieradās 112 laivas ar vairāk nekā 5000 migrantu.
Cilvēku kontrabandai izveidotais jaunais maršruts ved no 113 kilometru attālās Tunisijas, tas ir daudz īsāks nekā no Lībijas, un jūra ir mierīgāka. Migrantus no Lampedūzas pārved uz Sicīliju, bet šobrīd viņu ir tik daudz, ka itāļiem trūkst kuģu. Piemēram, 13. septembrī aizvesti 1650 cilvēku, bet rindā gaidīja 3750.
Problēmu apzinās visi, gan ANO ģenerālsekretārs, gan Eiropas Komisijas vadība, bet ko darīt, skaidri nezina neviens. Itālijas premjerministre Džorža Meloni sola veikt ārkārtējus pasākumus, tostarp no jauna aicinot noteikt Ziemeļāfrikas valstu jūras blokādi.
Meloni norāda, ka Eiropai ir vajadzīga “paradigmas maiņa”, lai tiktu galā ar vairākiem faktoriem Āfrikā – konfliktiem, nestabilitāti, augošām labības cenām un klimata krīzēm. Viņa brīdina, ka šīs problēmas var pamudināt miljoniem cilvēku riskēt ar dzīvību, lai nokļūtu Eiropā.
“Acīmredzot Itālija un Eiropa nevar uzņemt šo masveidīgo cilvēku pieplūdumu, it sevišķi, kad šīs migrantu plūsmas pārvalda neizvēlīgi kontrabandisti,” teic Meloni.
Jūlijā Tunisija un Eiropas Savienība parakstīja līgumu par cilvēku kontrabandas iegrožošanu apmaiņā pret ekonomisko palīdzību, bet pagaidām rezultāta nav. Meloni aicina konkretizēt šo vienošanos un pārskaitīt Tunisijai apsolītos Eiropas Savienības līdzekļus.
Migranti, kam izdevies tikt ārā no Lampedūzas, bieži turpina ceļu uz Franciju – slepus kājām caur Alpiem. Šis skaits ir krietni pieaudzis, un Francija plāno nostiprināt robežu ar Itāliju. Vācija nolēmusi apturēt no Itālijas ieradušos patvēruma lūdzēju iesniegumu izskatīšanu, jo to ir pārāk daudz.
Tikmēr darbojas brīvprātīgie Itālijā un Āfrikā, kas atbalsta nelegālo migrāciju un cilvēku kontrabandu – viņi izveidojuši karti ar maršrutiem pāri kalniem un ceļā piedāvā pajumti uz vienu līdz divām dienām.
