Sirdi plosošais stāsts: Marokas skolotāja, kura zemestrīcē zaudēja visus savus skolniekus
8. septembra vakarā Maroku satricinājušās postošās zemestrīces izraisīto traģēdiju skaitā Adasīlas kalnu ciematā skolotājai Nasrīnai Abu Elfadelai ir īpaša sāpe: stihijas nepilnu 3000 upuru skaitā ir visa viņas klase — 32 bērni vecumā no 6 līdz 12 gadiem.
Kad 6,8 magnitūdu zemestrīce satricināja Maroku, šī skolotāja atradās Marrākešā. Viņa atgriezās dzimtajā ciemā, kas bija viens no visvairāk cietušajiem, meklējot savus skolēnus, taču atklāja, ka neviens nav izdzīvojis.
“Es devos uz ciemu un sāku jautāt par saviem bērniem: “Kur ir Somaija? Kur ir Jusufs? Kur šī meitene? Kur ir šis puika?” Pēc dažām stundām saņēmu atbildi: “Viņi visi ir miruši.”
“Es iedomājos sevi turam klases žurnālu un vienu pēc otra svītrojam skolnieku vārdus, līdz izsvītroju visus 32, viņi visi nu ir miruši,” viņa sacīja BBC.
Viņa atcerējās, kas notika ar sešgadīgo Hadiju. Glābēji viņu atrada guļam blakus brālim Mohamedam un māsām Menai un Hananai. Visi bērni bija gultā, domājams, aizmiguši zemestrīces mirklī. Visi šie bērni gāja Elfadelas skolā. “Hadija bija mana vismīļākā. Viņa bija ļoti jauka, gudra, aktīva un mīlēja dziedāt. Viņa mēdza nākt pie manis uz mājām, un es mīlēju mācīt un sarunāties ar viņu.” Skolotāja nu savus audzēkņus sauc par “eņģeļiem”.
Kaut gan bērni nāca no nabadzīgām ģimenēm, viņi visi uzskatīja mācīšanos skolā par “vissvarīgāko lietu pasaulē”.
“Mūsu pēdējā nodarbība bija piektdienas vakarā, tieši piecas stundas pirms zemestrīces,” viņa stāsta. “Mēs mācījāmies Marokas himnu, ko plānojām pirmdienas rītā nodziedāt visas skolas priekšā.”
Viņa bērniem mācīja arābu un franču valodas, jo šajā ciemā ļaudis galvenokārt runā berberu valodā. “Arābu un franču valodas ir ļoti grūti iemācīties, taču bērni bija ļoti apdāvināti un gandrīz brīvi pārvaldīja abas valodas,” viņa atceras.
Postaža un visu bērnu nāve skolotāju ir bezgalīgi traumējusi. “Es neguļu, joprojām esmu šokā,” viņa atzīst. “Cilvēki uzskata, ka esmu viena no tām, kurai paveicās, taču nezinu, kā spēšu turpmāk dzīvot.”
Par spīti nelaimei, viņa plāno turpināt skolotājas darbu un cer, ka zemestrīcē sagruvusī skola tiks atjaunota. Kopumā Marokā zemestrīcē sagrautas vai bojātas 530 izglītības iestādes, un vissmagāk cietušajos rajonos mācības ir apturētas.
“Varbūt kādreiz, kad skola tiks atjaunota un atsāksies mācības, mēs varēsim pieminēt šos 32 bērnus un izstāstīt viņu stāstu,” cer skolotāja.
