Eiropas rabīni masveidā iebilst pret “armēņu propagandu un Azerbaidžānas demonizāciju”
Pasaulē

Eiropas rabīni masveidā iebilst pret “armēņu propagandu un Azerbaidžānas demonizāciju”

Jauns.lv

Laikā no 27. augusta līdz 7. septembrim 86 garīgās jūdaistu varas iestādes no Eiropas, Amerikas un musulmaņu valstīm, kā arī desmitiem ebreju reliģisko mediju visā pasaulē izteicās pret to, ka Armēnijas politiskās figūras, tostarp premjerministrs Pašinjans, izmanto holokausta tēmu Azerbaidžānas demonizācijas kampaņas ietvaros.

Eiropas rabīni masveidā iebilst pret “armēņu propa...

6. septembrī 50 vadošie rabīni, kas pārstāv lielāko ebreju reliģisko līderu asociāciju (Eiropas rabīnu centru), parakstīja oficiālu kopīgu vēstuli, kas adresēta Armēnijas premjerministram un prezidentam. Viņi pieprasīja “nekavējoties un pilnībā” pārtraukt izmantot Armēnijas propagandas holokausta tēmu “jebkuru politisko mērķu sasniegšanai”.

Kā uzsvērts vēstulē, “šis vēstījums ir jāņem vērā visām attiecīgajām valdības struktūrām, kas pārstāv Armēnijas tautu”. Eiropas rabīni arī pauda dziļu vilšanos par Armēnijas valdības sadarbību ar Irānas Islāma Republikas vadību, “valsti, kas nepārtraukti atklāti un publiski aicina iznīcināt vienīgo ebreju valsti pasaulē”.

Eiropas Rabīnu centra oficiālā tīmekļa vietne apgalvo, ka tā nosoda “Armēņu līderus par holokausta retorikas izmantošanu kampaņā pret savu kaimiņu Azerbaidžānu”.

Turklāt holokaustu izdzīvojušo amerikāņu apvienība Israel Heritage Foundation savāpaziņojumāuzsvēra, ka viņi “noraida Armēnijas valdības ierēdņu brīvo vārda “holokausts” lietošanu, lai apspriestu situāciju Karabahas reģionā, un stingri apgalvo, ka jebkādi salīdzinājumi ar holokaustu ir nepamatoti.

Tīmekļa vietne Chabadinfo, kas ir viens no ASV ietekmīgākās jūdaisma kustības Chabad galvenajiem ruporiem, izvirzītās apsūdzības par armēņu “genocīdu” Azerbaidžānas Karabahā nodēvēja par “nomelnošanas kampaņu”.

Viseiropas ebreju žurnāls Jüdisches Europa atzīmēja, ka analoģiju vilkšana starp nacistu politiku “ebreju jautājuma galīgajam risinājumam” un Azerbaidžānas attieksmi pret armēņiem Karabahā, kā to dara Armēnijas premjerministrs, ir pilnīgi nepamatota.

Jüdisches Europa arī uzsvēra, ka “attiecībā uz Azerbaidžānas apsūdzībām armēņu “genocīdā”, “nav taustāmu pierādījumu, piemēram, mobilo tālruņu ierakstu”.

“No Irānas atkarīgie Armēnijas līderi jau ANO pasludina “bada izraisītu genocīdu”, un sociālie mediji ir pārpildīti ar fotogrāfijām ar rosīgiem restorāniem un greznām kāzām anklāvā ar grilētu gaļu un kūkām cilvēka lielumā... tie vēl nav taustāmi pierādījumi, kas apstiprina apgalvojumus par “izsalkušo iedzīvotāju skaitu”, “kam vajadzētu būt diezgan vieglam uzdevumam šajā globālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu laikmetā”, norādīja Jüdisches Europa.

“Esmu šokēts par Armēnijas politiskā līdera komentāriem, salīdzinot pašreizējo situāciju ar ebreju iznīcināšanu šoa (holokausta) laikā,” Bruno Fišzons, kurš ir Mozeles departamenta galvenais rabīns Francijas ziemeļaustrumos un Mecas pilsētā, rakstīja savā personīgajā Facebook lapā. Vīnes rabīns Ārijs Folžers humānās palīdzības politizēšanā apsūdzējaFrancijas pašvaldību amatpersonas, kuras augusta beigās bez oficiālās Baku piekrišanas mēģināja no Armēnijas doties uz Azerbaidžānas Karabahu.

Kā atzīmēja Baku rabīns Zamirs Isajevs, “ASV un ES pieliek pūles, lai noslēgtu miera līgumu starp Armēniju un Azerbaidžānu. Psiholoģiskā spiediena izdarīšana (uz Azerbaidžānu), aktualizējot “genocīda” jautājumu, var tikai kaitēt sarunu procesam.

Vadošie rabīni no tādām valstīm kā Francija, Vācija, Spānija, Itālija un Apvienotā Karaliste parakstīja aicinājumu starp gandrīz simts Eiropas ebreju garīgajām autoritātēm, kas iestājās pret Armēnijas propagandas metodēm un Azerbaidžānas demonizāciju. Viņus atbalstīja arī rabīns Ārijs Goldbergs, Eiropas Rabīnu centra ģenerāldirektors un rabīns Šmuels Kots.

Līdzās ticības biedriem no lielākajiem Eiropas centriem uzstājās jūdaisma garīdznieki no vairākām Ukrainas pilsētām, kuras jau vairāk nekā pusotru gadu cieš no raķešu apšaudes un Irānas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem, tostarp Ļvovas virsrabīni, Žitomira, Uzhgorod, kā arī Odesas ebreju reliģiskās kopienas vadītājs.

Raksta autors: Igors Čalenko, Ukrainas politiskais analītiķis, Analīzes un stratēģijas centra vadītājs (Kijiva)