"Daudziem ir pilnīgi zudusi gan atmiņa, gan sirdsapziņa," - Putins apsūdz Baltijas valstis nacismā
Nacisms, kuru neizdevās izskaust 1945. gadā, "kļuva par normu" ne tikai Ukrainā, bet arī Baltijas valstīs, Krievijas organizatoriskās komitejas "Pobeda" sēdē paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
"Jaunas jēgas, laika izaicinājumi skaidri parāda, ka 1945. gadā nacisms tika sagrauts, bet diemžēl nav izskausts: atkal izpaužas tajā pašā rusofobijā vai antisemītismā. Bet nacistu noziedznieku heroizācija, nacisma tiešā propaganda Baltijas valstīs, tajā pašā Ukrainā vispār kļuva par normu, it kā arī nebūtu Nirnbergas," sacīja Putins.
Konkrētus piemērus šādām parādībām Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā prezidents neatklāja, tomēr ierosināja atgādināt virknei Eiropas valstu, kur, viņaprāt, "daudziem cilvēkiem ir pilnīgi zudusi gan atmiņa, gan sirdsapziņa", par Otrā pasaules kara notikumiem, raksta "The Moscow Times".
"Stingrs atgādinājums tiem, kas vēsturi aizmirsuši, būs demonstrēt nacistu pavēlniecības rīkojumus par barbarisku izturēšanos pret padomju karagūstekņiem un civiliedzīvotājiem, dokumentus par Hitlera atbalstītāju, dažāda veida kolaboracionistu noziegumiem," norādīja Putins.
Krievijas prezidents ar līdzīgu paziņojumu nāca klajā pēc Krimas aneksijas, 2014. gadā, norādot, ka "Nirnbergas tribunālā izstrādātā "vakcīna" pret nacistisko vīrusu "zaudē spēku", un "atklātās neonacisma izpausmes" kļuvušas par ikdienišķu lietu "Latvijā un citās Baltijas valstīs".
Pēc Putina lēmuma sākt pilna mēroga karu Ukrainā Baltijas valstis pilnībā slēdza iebraukšanu Krievijas iedzīvotājiem.
Šogad Latvijas Saeima pieņēma likumu par aizliegumu rīkot visus publiskos pasākumus 9. maijā, motivējot savu lēmumu ar to, ka šo dienu "izmanto atsevišķa sabiedrības daļa totalitāro un okupācijas režīmu slavināšanai".
Varas iestādes arī norādījušas, ka tādējādi Latvija vēlas "paust solidaritāti ar Ukrainas tautu, kuras suverenitāte, neatkarība un teritoriālā integritāte ir apdraudēta Krievijas militārās agresijas rezultātā".
Lietuvā no 1. maija stājies spēkā likums "par totalitāro, autoritāro režīmu un to ideoloģiju propagandas aizliegšanu", kas paredz sabiedrisko telpu "desovetizāciju". Dokuments atļauj pārdēvēt ielas, kā arī demontēt pieminekļus un memoriālos objektus, kas saistīti ar komunistisko pagātni.
2022. gada augustā Igaunijas valdība pieņēma lēmumu no publiskās telpas aizvākt līdz 400 padomju laika pieminekļiem. Premjerministre Kaja Kallasa uzsvēra, ka pēc 24. februāra PSRS militārie pieminekļi valsts publiskajā telpā "vairs nav tikai vietējā problēma".
9. maijā Narvā, kas atrodas pie Ļeņingradas apgabala robežas, tika izkārts plakāts ar uzrakstu "Putin War Criminal" un Krievijas prezidenta sejas attēlu, lai to varētu redzēt tie, kas svinēja Uzvaras dienu Ivangorodā.