"Taktiskais trieciens kaut kur Baltijas jūrā. Mēs nevaram to izslēgt" - Vai tiešām Krievija uzbruks Polijai?
Pat militārā grupējuma "Vagner" vadītāja Jevgēņija Prigožina bojāeja nav samazinājusi draudus Polijas drošībai no Krievijas puses, uzskata premjerministrs Mateušs Moraveckis. Daudzus gadus Polijas varas iestādes ir nopietni piegājušas austrumu robežas nostiprināšanai, un pēc pilna mēroga kara sākuma starp Krieviju un Ukrainu šķiet, ka tam bija jēga.
Prigožina dumpis un viņa algotņu "aiziešana" uz Baltkrieviju noveda pie tā, ka poļu karavīru skaits pie robežas palielinājās gandrīz divas reizes; to skaits varētu pieaugt līdz 10 tūkstošiem. "Meduza" speciālkorespondente Kristīna Safonova no Polijas Zinātņu akadēmijas politoloģijas docentes un Starptautiskās drošības centra profesores Monikas Susas uzzinājusi, kā Krievijas un Ukrainas karš ietekmējis Polijas priekšstatus par pašas drošību.
Susa norāda, ka pilna mēroga iebrukums Ukrainā Polijai nebija negaidīts. Pēc Aukstā kara beigām Polija Krieviju uzskatīja par vienu no galvenajiem draudiem savai drošībai. Kopš 2008. gada, kad Krievija karoja Gruzijā un pēc tam 2014. gadā anektēja Krimu un turpināja savu imperiālistisko politiku, iebrukums [Ukrainā] šķita reāls, lai gan neviens nedomāja, ka tas būs pilnvērtīgs.
"Poļi brīdināja citas Rietumvalstis, ka Krievija piekopj arvien agresīvāku politiku. Kopš Polijas iestāšanās NATO [1999. gadā] tās prioritāte bija pārliecināt aliansi par nepieciešamību pastiprināt austrumu flangu. Šajā jautājumā Polija cieši sadarbojās (un joprojām sadarbojas) ar ASV. Bet, protams, tas nenozīmē, ka Varšava ir pret aizsardzības integrāciju ES iekšienē. Piemēram, tā apsveic Vācijas un Lielbritānijas sadarbību ar Lietuvu šajā jomā. Kā arī ietilpst visdažādākajās apvienībās, kas vērstas uz sadarbību drošības un aizsardzības jomā [Eiropas Savienībā], - piemēram, PESCO."
Pēc politoloģes teiktā, "ir liela atšķirība starp Krievijas uzbrukumu Ukrainai un NATO dalībvalstij. Taču Polijā valda uzskats, ka tas nav neiespējami. Ziemeļatlantijas līgumā ir piektais pants. Un lielākā daļa poļu tic, ka NATO ir drošības garants valstij, ka viņi var rēķināties ar ASV. Taču ir arī tādi, kas šaubās, vai uzbrukuma gadījumā sabiedrotie nāks mums palīgā. Daļa sabiedrības atbalsta izmaiņas, uz kurām gājusi Vācija, palielinot aizsardzības izdevumus un faktiski kļūstot par aktīvu spēlētāju drošības jomā. Taču tagad, pirms vēlēšanām, Polijas valdība mēģina izspēlēt ļoti nesmuku pretvācu kārti - virza viedokli, ka uzbrukuma gadījumā Polijai Vācija negribēs mums palīdzēt. Tas tiek darīts, lai cilvēkos iemitinātu bailes un uzvarētu vēlēšanās."
"Turklāt visticamākais scenārijs, ko šodien izskata Polijas bruņotie spēki, ir taktisks kodoluzbrukums no Krievijas puses. Tieši jūsu minētā iemesla dēļ: Krievija ir pārāk aizņemta ar cīņu pret Ukrainu, lai atvērtu otro fronti. Taču Krievija paliek kodollielvalsts, tāpēc iespējams taktiskais trieciens - piemēram, kaut kur Baltijas jūrā. Mēs nevaram to izslēgt."
"Vēl viens variants, kas man nešķiet ticams, bet tiek apspriests Polijā, Ķīna atbalstīs Krieviju karā un uzbruks citām valstīm."
Uz jautājumu, kā jūs iztēlojaties notikumu attīstību gadījumā, ja kodolieročus pielieto Krievija, Susa sacīja: "Domāju, ka sekos atbilde no NATO, un mēs nonāksim uz kodolkara robežas. Bet es uzskatu, ka Krievija neies uz šo soli. Ir eksperti, kuri uzskata, ka, ja karš Ukrainā turpināsies vēl vairākus gadus, Krievija vājināsies un būs spiesta izmantot savu kodolarsenālu kā pēdējo mēru. Bet atkal man tas nešķiet ticams scenārijs, jo kodolieroču lietošana rada kodolatbildi, bet to taču neviens negrib, vai ne?"
Cik Krievijas uzbrukuma draudi ir reāli parastiem cilvēkiem Polijā?
Susa: "Krievija vēsturiski bija drauds Polijai un, protams, baiļu atmosfēra šodien ir sabiedrībā. Pieaug bažas par kodoluzbrukumu. Bet šīs medaļas otra puse - [Polijas] varas iestādes šīs bailes ir padarījušas par savu ieroci. Es to nevaru nosaukt par valsts propagandu, bet es uzskatu, ka draudus, ko pārstāv Krievija, apzināti pārspīlē valdība. Daži opozīcijas žurnālisti (un es viņiem piekrītu) uzskata, ka karš Ukrainā zināmā mērā spēlē uz šīs autokrātiskās varas rokas. Jo tā paziņo par savu gatavību pasargāt no draudiem un vieno cilvēkus ienaidnieka priekšā."
Bet kā cilvēki, kas Krievijas uzbrukumu uzskata par reālu, skaidro, kāpēc Kremlim tas vajadzīgs? "Viņi saka, ka Krievija ir neprognozējama. Un ja nu Putinam nebūs ko zaudēt, viņš uzbrūk Polijai. Ieroči, ar kuru palīdzību tiks veikts šis uzbrukums - tradicionālie vai kodolieroči -, tiek apspriesti maz. Es personīgi domāju, ka Krievija neuzdrošināsies iebrukt Polijā. Taču, lai samazinātu risku līdz minimumam, Rietumiem jāpārliecinās, vai Krievija zaudēs karā pret Ukrainu."
