Kallasas rīcība grauj parlamentāro demokrātiju, ziņo Igaunijas laikraksti
Igaunijas laikraksti otrdien komentāros nosoda premjerministres Kajas Kallasas lēmumu neierasties uz divu Rīgikogu komisiju kopīgo sēdi, lai atbildētu par viņas vīra biznesa sakariem Krievijā, norādot, ka šāda Kallasas rīcība grauj parlamentāro demokrātiju.
Avīze "Postimees" raksta, ka notiek pāreja no uzticības krīzes uz parlamentāro krīzi.
"Premjerministre paziņoja sabiedrībai, ka viņas aizņemtais darba grafiks neļaus viņai piedalīties komisiju kopīgajā sēdē. Diemžēl tas nozīmē, ka krīze saistībā ar pārvadājumiem austrumos pāriet jaunā fāzē, kurā premjerministrei un koalīcijai kopumā nav atpakaļceļa," teikts "Postimees" komentārā.
"Pieņemsim, ka premjerministre vairs neatradīs laiku laiku darbam parlamentā un pat neieradīsies uz infostundām, jo arī tur ir uzbrūkoši jautājumi," pieļauj "Postimees", pieminot tā dēvētās infostundas, kurās premjerministrs reizi nedēļā atbild uz Rīgikogu deputātu jautājumiem.
"Ko tad un kādas sankcijas ir iespējamas? Tikpat neiedomājami būtu, ja prezidents neizsludinātu parlamenta vēlēšanas, jo: a) viņam ir aizņemts grafiks; b) viņam vienkārši negribas to darīt; c) viņam nepatīk, ka parlamentā tiek ievēlēti nesimpātiski politiķi," sacīts "Postimees" komentārā.
"Postimees" norāda, ka saskaņā ar likumu premjerministru nevar piespiedu kārtā atvest uz parlamentu paskaidrojumu snegšanai: "Demokrātiskā valstī premjerministru uz parlamentu neved policija, bet gan viņš pats ierodas. Situācija, kad likums paredz sankcijas par citādu rīcību, ir vienkārši neiedomājama."
Laikraksts "Õhtuleht" prognozē, ka Igaunijā tuvojas smaga politiskā ziema.
"Reformu partijas aklā iekšpolitiskā augstprātība prasījusi jaunu upuri gan Kallasas politiskā tēla, gan mūsu iekšpolitiskā līdzsvara ziņā," sacīts "Õhtuleht" komentārā.
"Ja mēs patiešām vēlamies būt Rietumu vērtību nesēji, nav nepieciešams izmantot vadītās demokrātijas paņēmienus, kur likumi tiek virzīti ar spēku, par smagiem lēmumiem pirms vēlēšanām nevar būt ne runas, bet debates tiek reducētas līdz apvainojumiem un strīdiem. Tuvojas smaga politiskā ziema," raksta "Õhtuleht".
Savukārt avīze "Eesti Päevaleht" norāda, ka premjerministrei būs jāiziet cauri šķīstītavai.
"Pašreizējā skandālā Kallasa uzvedas līdzīgi tiem politiķiem, kurus daudzi, kas pēdējās vēlēšanās balsoja par Reformu partiju, ir noturējuši ārpus valdības," teikts "Eesti Päevaleht" komentārā.
"Ir lieliski, ka Kallasai patīk viņas pašreizējais amats. Lieliski, ka, analizējot ārvalstu plašsaziņas līdzekļus, secināts, ka viņas kā cīnītājas par Krieviju ierobežojošajām ētikas normām reputācija nav īpaši cietusi. Taču, lai paliktu premjerministre ar godīgu seju, viņai būs jāiziet cauri šķīstītavai, kuras daļa ietver stundu vai divas, atbildot uz Rīgikogu komisiju jautājumiem. Ja premjerministrei un "Stark Logistics" vadītājam nav nekā, ko slēpt vai par ko kaunēties, kāpēc viņi izvairītos no iespējas publiskā sēdē izklāstīt savu viedokli par notikušo?" sacīts "Eesti Päevaleht" komentārā.
"Postimees" vēsta, ka Kallasa nosūtījusi vēstuli Rīgikogu priekšsēdētājam Laurim Husaram par otrdien paredzēto divu komisiju kopīgo sēdi un savu neierašanos tajā, norādot, ka sēdes darba kārtība būtu labāk jādefinē.
Premjerministre pirmdien paziņoja, ka aizņemtības dēļ viņa nevarēs piedalīties Rīgikogu valsts budžeta kontroles un pretkorupcijas komisiju kopsēdē, kurā komisiju priekšsēdētāji opozīcijas deputāti Urmass Reinsalu un Marts Helme vēlas izskatīt jautājumu par Igaunijas uzņēmumu darbību Krievijā.
"Esmu gatava ierasties attiecīgajās komisijās, taču lūdzu, lai komisija iepriekš saskaņo laiku. Vēlos arī norādīt, ka nav skaidrs, par ko iecerēts runāt, apspriežot jautājumu "Kara laika darījumi ar Krieviju"," teikts Kallasas vēstulē Husaram.
Viņa norāda, ka saskaņā ar Rīgikogu reglamentu parlamenta komisijai ir tiesības pieprasīt valdības loceklim piedalīties komisijas sēdē, lai iegūtu informāciju par jautājumiem, kas ir šī valdības locekļa kompetencē.
"Es gribētu lūgt precizēt tēmas nosaukumu, lai būtu skaidrs, kura ministra kompetencē ir šis jautājums un kā šī jautājuma apspriešana ietilpst valsts budžeta kontroles komisijas un pretkorupcijas komisijas kompetencē," raksta Kallasa.
Jau vēstīts, ka Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Kallasas vīram Arvo Hallikam daļēji piederošais loģistikas uzņēmums "Stark Logistics" kara Ukrainā laikā turpina pārvadājumus Krievijā.
Lai gan Krievijai noteiktās sankcijas nav pārkāptas, opozīcija pieprasījusi Kallasas demisiju, norādot, ka viņa pastāvīgi iestājas par to, ka jebkādas biznesa attiecības ar agresorvalsti Krieviju jāpārtrauc.
Savukārt Kallasa aicinājumus atkāpties noraida, uzsverot, ka nekādu pārkāpumu nav izdarījusi.
