Krievija sodīs Lietuvas tiesnešus, kuri uzdrošinājās notiesāt 1991.gada Viļņas asinspirts vaininiekus
Maskavas Basmannijas rajona tiesa nu aizmuguriski arestējusi trīs Lietuvas tiesnešus, kuri uzdrošinājušies notiesāt vairāk nekā 67 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus, kurus vainoja 1991. gada janvāra Viļņas asinspirtī, kad padomju armija nogalināja 14 cilvēkus un ievainoja vairāk nekā 140.
Krievijas tiesa paziņoja, ka Ainora Macēvičiene, Virgīnija Pakalnīte-Tamošunaite un Artūrs Šumsks tiks arestēti, tiklīdz viņus aizturēs Krievijas teritorijā vai izdos Krievijai.
2020. gada decembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja (IK) aizmuguriski apsūdzēja šos tiesnešus par “tīši prettiesiska sprieduma pasludināšanu Krievijas pilsoņu brīvības atņemšanai” un viņus pasludināja starptautiskajā meklēšanā. IK pārstāve paziņoja, ka Lietuvas tiesneši lieliski zināja, ka “notikumi Viļņā” norisinājās tad, kad Lietuva ietilpa PSRS, bet padomju karavīri izpildīja savus dienesta pienākumus un rīkojās saskaņā ar PSRS likumiem, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību.
Reaģējot uz Lietuvas neatkarības pasludināšanu 1990. gada 11. martā, PSRS vadība vispirms noteica pret dumpīgo republiku ekonomisko blokādi, bet nākamā gada janvārī ieveda karaspēku, galveno triecienu vēršot uz galvaspilsētu Viļņu, taču ieņemot pārvaldes ēkas arī Šauļos, Varēnā, Kauņā un Alītā. 13. janvārī, kas pazīstams arī kā “Asiņainā svētdiena”, uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim okupantu armija atklāja uguni uz ap ēku sapulcējušos pūli un iebrauca tajā ar tankiem. Rezultātā 13 cilvēki tika nogalināti un viens notikuma vietā mira no sirdslēkmes, bet apmēram 140 cilvēku tika ievainoti.
2019. gadā Viļņas apgabaltiesa aizmuguriski notiesāja 67 apsūdzētos saistībā ar tā laika notikumiem. Viņi atzīti par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Notiesāto skaitā bija bijušais PSRS aizsardzības ministrs Dmitrijs Jazovs, bijušais VDK īpašo spēku komandieris Mihails Golovatovs un Viļņas garnizona komandieris Vladimirs Ushopčiks, kuriem piesprieda attiecīgi 10, 12 un 14 gadu ieslodzījumu, pārējie saņēma 4 līdz 12 gadu cietumsodu. Krievija un Baltkrievija atteicās notiesātos izdot Lietuvai.
Ushopčiks 1991. gadā komandēja okupantu armijas garnizonu Viļņā, pēc tam aizbrauca uz Baltkrieviju, kur vēlāk kļuva par aizsardzības ministra vietnieku, tagad pensionārs. Jazovs nomira 2020. gada 25. februārī 95 gadu vecumā, Golovatovs nomira 2022. gada 1. augustā 72 gadu vecumā.
