Uz Neptūna atklāts noslēpumains tumšs plankums
Astronomi ir pamanījuši lielu un noslēpumainu tumšu plankumu Neptūna atmosfērā, un tam ir negaidīti spilgts pavadonis.
Novērojumi tika veikti, izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas lielo teleskopu Čīlē.
Kosmosa observatorijas, piemēram, kosmiskais teleskops "Hubble Space Telescope", jau agrāk ir novērojušas vētrām līdzīgas vētras, kas zilās planētas atmosfērā virpuļo kā tumši plankumi, taču šī ir pirmā reize, kad Zemes teleskops ir novērojis šādas vētras uz Neptūna.
Šie jaunie novērojumi šo parādību izgaismo vēl vairāk, liecina jauns pētījums, kas ceturtdien publicēts žurnālā Nature Astronomy.
"Kopš pirmā tumšā plankuma atklāšanas es vienmēr esmu domājis, kas ir šīs īslaicīgās un izvairīgās tumšās iezīmes," paziņojumā sacīja vadošais pētījuma autors Oksfordas Universitātes planētu fizikas profesors Patriks Irvins.
Milzu gāzveida planētas mūsu Saules sistēmā, tostarp Neptūns, ir pazīstamas ar tumšiem plankumiem, kas parādās to atmosfērās, piemēram, Jupitera Lielais sarkanais plankums, kas ir gadsimtiem sena vētra.
Neptūns ir ledus milzenis, un Hubble gadu gaitā ir novērojis vairākas vētras. Šķiet, ka visas šīs vētras parādās un pazūd divu gadu laikā, tādējādi apgrūtinot to izpēti. NASA 70. gados palaistais NASA zonde Voyager 2 arī pamanīja divas tumšas vētras uz Neptūna, kad 1989. gadā aplidoja šo planētu, taču tās pazuda krietni pirms Hubbls varēja tās novērot, kad 1994. gadā tas uzņēma Neptūna attēlus. Lielais tumšais plankums uz Neptūna - tā sauca lielāko vētru, ko novēroja Voyager 2, - bija tik liels, ka tajā varēja ietilpt Zeme.
Neptūna vētras uzvedas citādi nekā viesuļvētras uz Zemes. Tumšie plankumi ir augsta spiediena sistēmas, kas sākumā ir stabilas un rotē pulksteņrādītāja kustības virzienā, savukārt Zemes ziemeļu puslodē viesuļvētras ir zema spiediena sistēmas, kas rotē pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam.
Irvins un viņa komanda centās noskaidrot, kā šīs spēcīgās vētras uz Neptūna vispār veidojas.
Neptūns, kura atmosfērā esošā metāna dēļ iegūst zilu nokrāsu, ir sasalusi pasaule ar vidējo temperatūru -392 grādi pēc Fārenheita (mīnus 235 grādi pēc Celsija) un vējiem, kas sasalušā metāna mākoņus pāri planētai pūš ar ātrumu 1 200 jūdžu stundā (1 931 kilometrs stundā). Tā ir vistālākā planēta mūsu Saules sistēmā, aptuveni 30 reižu tālāka no Saules nekā Zeme, un šī attāluma dēļ pusdienlaiks uz Neptūna izskatās kā saulriets uz Zemes.
Kad 2018. gadā Hubble atklāja jaunus tumšus plankumus uz Neptūna, Irvina komanda izmantoja iespēju veikt novērojumus uz Zemes ar lielo teleskopu un tā instrumentu Multi Unit Spectroscopic Explorer jeb MUSE. Šis instruments ļauj astronomiem novērot visu astronomisko objektu vienlaicīgi dažādos gaismas viļņu garumos, ziņo Eiropas Dienvidu observatorija.
