Nigēras hunta izvirza ultimātu Francijas, Vācijas, Nigērijas un ASV vēstniekiem; protestētāji apdraud Francijas bāzi

Paziņojums par vēstnieku izraidīšanu izskanēja laikā, kad pastiprinās saspīlējums saistībā ar Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas (ECOWAS) militāras rīcības draudiem, kuras mērķis būtu gāzt Nigēras huntu, kas jūlija beigās sagrāba varu valstī.

Francijas vēstniekam izteikto ultimātu ātri noraidīja Parīze, kas atkārtoja, ka neatzīst Nigēras huntas varu. "Pučistiem nav varas, lai izteiktu šo prasību, jo vēstnieku ir apstiprinājušas tikai leģitīmās vēlētās Nigērijas varas iestādes," paziņoja Francijas Ārlietu ministrija.

Nigērā 26.jūlijā notika militārs apvērsums, kurā tika gāzts 2021.gadā ievēlētais prorietumnieciskais prezidents Mohameds Bazums.

Pēdējā laikā ir saasinājies saspīlējums jaunā Nigēras režīma attiecībās ar vairākām rietumvalstīm un ECOWAS, kurā pašlaik prezidē Nigērija.

Parīze ir vairākkārt atbalstījusi ECOWAS aicinājumus atjaunot amatā Nigēras prezidentu Mohamedu Bazumu.

Nigēras Ārlietu ministrija atsevišķās vēstulēs Francijas, Vācijas, Nigērijas un ASV valdībām paziņoja, ka to vēstniekiem jāatstāj Nigēra 48 stundu laikā.

Katrā vēstulē bija teikts, ka tā ir atbilde uz šo vēstnieku atteikšanos atbildēt uz Ārlietu ministrijas uzaicinājumu piektdien tikties, kā arī uz citām šo valdību darbībām, kas ir "pretējas Nigēras interesēm".

Nigērā ir bāzēti 1500 Francijas karavīru, kas palīdzējuši Bazumam cīņā pret džihādistu spēkiem, un apmēram 1000 ASV karavīru.

Nigēras hunta ir izveidojusi militāru aliansi ar kaimiņvalstīm Burkinafaso un Mali, kur arī valda apvērsumos pie varas nākušas huntas. Trīs valstu ārlietu ministri par jauno aliansi paziņoja ceturtdien Nigēras galaspilsētā Niamejā.

Saskaņā ar vienošanos Burkinafaso un Mali var sniegt militāro palīdzību Nigērai gadījumā, ja notiktu uzbrukums tās huntai. Līdzīga vienošanās ir noslēgta arī starp Burkinafaso un Mali.