Ieilgusī atmaksa? Bēdīgi slavenā "polonija indētāja" Lugovoja vēzi saista ar izmantoto slepkavības ieroci

Ukrainas hakeru komanda “Kiberpretošanās” savulaik uzlauza Lugovoja e-pastu, un tās nodotie dokumenti izdevumam “Inform-Napalm” liecina, ka, piemēram, 5. aprīlī ārsti bija rekomendējuši radikālu ārstēšanu, taču Lugovojs atteicies no operācijas un radiācijas terapijas, dodot priekšroku “aktīvai novērošanai”.

Izmeklētāji uzskata, ka 56 gadus vecā Lugovoja ļaundabīgā audzēja izcelsme ir saistīta ar senajā slepkavībā izmantoto radioaktīvo poloniju.

Andreju Lugovoju un Dmitriju Kovtunu Lielbritānija apsūdz bijušā krievu izlūka, Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieka Aleksandra Ļitviņenko slepkavībā Londonā, izmantojot radioaktīvo poloniju. Krievija pastāvīgi atteikusies ne vien viņus izdot, bet pat izmeklēt notikušo.

Vēl vairāk, Lugovoju demonstratīvi uzņēma Vladimira Žirinovska Liberāldemokrātiskajā partijā, kurā sapulcējies milzīgs slepkavnieku un citu smagos noziegumos aizdomās turēto cilvēku īpatsvars, bet 2007. gadā Žirinovskis paziņoja, ka Lugovojs būs partijas saraksta otrais numurs Valsts domes vēlēšanās. Kopš 2011. gada Lugovojs ir Valsts domes deputāts, darbojas domes drošības komitejā. Gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins, gan viņa uzticīgais padotais Dmitrijs Medvedevs pasnieguši Lugovojam valsts apbalvojumus.

Kopš 2016. gada, kad Lielbritānijas tiesa atzina abus par vainīgiem Ļitviņenko slepkavībā, viņš atrodas Lielbritānijas sankciju sarakstā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2021. gadā apstiprināja šo spriedumu, pasludinot Krievijas valsti par atbildīgu notikušajā un uzskatot abu apsūdzēto vainu par pierādītu, un liekot Krievijai samaksāt 100 000 eiro kompensāciju viņa atraitnei Marinai Ļitviņenko. Par Krievijas invāzijas Ukrainā aktīvu atbalstu Lugovojs pērn nokļuva arī daudzu citu valstu sankciju sarakstos.

Kovtuns nomira 2022. gada 4. jūnijā 56 gadu vecumā no “Covid-19”.

2006. gada 1. novembrī Ļitviņenko kļuva slikti pēc tikšanās ar Lugovoju un Kovtunu viesnīcas “Millennium” bārā. Tikai īsi pirms viņa nāves ārstiem izdevās noskaidrot, ka Ļitviņenko tika saindēts ar poloniju-210. darbinieku ievietoja slimnīcā, kur viņa asinīs atklāja radioaktīvo poloniju-210, kas izraisīja Ļitviņenko nāvi 23. novembrī.

Lielbritānijā politisko patvērumu guvušais Ļitviņenko sarakstīja grāmatu “FDD spridzina Krieviju” (“ФСБ взрывает Россию”), apsūdzot Krievijas slepenos dienestus Krievijas dzīvojamo māju spridzināšanas organizēšanā un citos terora aktos, kurus piedēvējot čečenu separātistiem, toreizējais premjerministrs un bijušais FDD direktors Vladimirs Putins sarīkoja otro Čečenijas karu un uz milzīgā popularitātes viļņa kļuva par Krievijas prezidentu. Ļitviņenko apsūdzēja Putinu arī krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības pasūtīšanā — viņa tika nošauta 2006. gadā savas mājas kāpņutelpā Putina dzimšanas dienā. Četrus mēnešus pirms nāves Ļitviņenko nodēvēja Putinu par pedofilu un apsūdzēja bērnu izvarošanā. Britu laikraksts “The Independent” to uzskata par galveno iemeslu, kādēļ Putins varēja dot pavēli par Ļitviņenko likvidāciju.