Krievijā būvēs ciematus afrikāņiem, bet ne melnādainajiem
Ostapam Benderam bija ideja par Vasjukiem kā šaha metropoli, bet mūsdienu Krievijā dzimusi iecere par afrociemiem – 30 jaunbūvētām sādžām, kur izmitinās emigrantus no Āfrikas.
Benders tālāk par blēdīgu simultānspēli netika un arī neplānoja, bet afrociemam jau ielikts pamatakmens. Pirmā afrikāņu sādža plānota Tveras apgabalā, ceremonijā piedalījās Eirāzijas starptautiskās universitātes rektors, Āfrikas Starptautiskā kongresa ģenerālpārstāvis Krievijā Konstantīns Kļimenko.
Tomēr vietā precizēt, ka šie ciemati nav paredzēti melnādainajiem afrikāņiem. “Mēs plānojam izveidot Krievijā 30 kolonijas afrikandiem (eiropiešiem-būriem), kas nolēmuši emigrēt no Āfrikas uz Krieviju. Tie ir eiropiešu fermeri, kas pirms daudziem gadiem apmetās Āfrikas kontinentā,” skaidro Kļimenko.
Afrociemus solīts aprīkot ar nepieciešamo infrastruktūru lauksaimniecības uzturēšanai, lai audzētu, piemēram, kartupeļus un turētu govis. Izmēģinājuma projekti startē Tveras un Maskavas apgabalos.
Galvenais mērķis ir pārvilināt ap 3000 afrikandu ģimeņu piecu gadu laikā. Jau 1. septembrī sāks darboties programma krievu valodas apguvei, ap 200 cilvēku būs pieejami kursi internetā tiešsaistē. Iecerēts, ka emigranti kļūs par mikroinvestoriem, paši cels sev mājas, atvērs mazos uzņēmumus, bērnudārzus un medpunktus – tas nozīmē, ka Krievija neplāno daudz ieguldīt šajā projektā un cer uz afrikandu naudu.
Kopš aparteīda režīma beigām 1994. gadā afrikandi Dienvidāfrikas Republikā vairs nav izredzēto kārtā, un viņiem ne vienmēr klājas saldi attiecībās ar pamatiedzīvotājiem. Kopš 1996. gada noticis tūkstošiem uzbrukumu balto lauksaimnieku fermām, un daudzi simti ir nogalināti. Pagājušajā gadā vien noslepkavoti 50 zemnieki.
Tomēr nav skaidrs, kāpēc būriem būtu par mītnes zemi jāizvēlas Krievija, nevis senču atstātā Nīderlande vai kāda cita Rietumeiropas valsts.
Kas ir balto kolonistu pēcteči
Afrikandi jeb būri dzīvo Dienvidāfrikas Republikā un ir pēcnācēji 17. gadsimta holandiešu kolonistiem, kas sajaucās ar vēlāk ieceļojušajiem franču hugenotiem un vāciešiem. Sākotnēji būri (no boer – zemnieks) apdzīvoja Āfrikas dienvidu piekrasti, bet pēc 1806. gada, kad sākās britu invāzija, pārcēlās dziļāk kontinentā.
Būru teritorijā atrodot zeltu un dārgakmeņus, Lielbritānija sāka īstenot agresīvu ekspansiju, un pēc diviem angļu-būru kariem (Pirmais angļu-būru karš, Otrais angļu-būru karš) būru valstis anektēja.
