Kas Ukrainā mainījes pēc NATO samita

Debates par sanāksmes gala dokumentu turpinājās līdz pat samita sākumam un pat paša samita laikā. Kamēr Austrum un Viduseiropas valstis uzstāja, ka Kijivai jau Viļņā jāsaņem tā dēvētā ceļa karte kļūšanai par alianses locekli, pret Ukrainas strauju integrāciju NATO galvenos iebildumus izteicas ASV un Vācija. Vašingtonu un Berlīni visvairāk satrauc tālāka Krievijas un Ukrainas kara eskalācija, kā arī alianses ievilkšana tiešā konfrontācijā ar Maskavu.

ASV prezidentam Džo Baidenam turklāt nākas rēķināties ar iekšpolitiskiem apsvērumiem. Republikāņu partija, kas kontrolē Pārstāvju palātu, no kuras ir tieši atkarīga budžeta līdzekļu piešķiršana, jautājumā par atbalstu Ukrainai ir sašķelta. Kamēr vanagi, kas pārstāv tradicionālo konservatīvo spārnu Republikāņu partijā, pārmet Baidena administrācijai pārmērīgu piesardzību un nespēju nodrošināt nepieciešamo atbalstu Ukrainai, tikmēr Trampa atbalstītāji arvien noteiktāk nostājas izolacionisma pozīcijās un prasa apturēt Kijivas finansēšanu.

Lai gan Nobeiguma dokuments Ukrainas un NATO attiecībām nekādu noteiktību nepiešķir, un šajā ziņā samitu diez vai var saukt par vēsturisku, vienošanās, ko Kijiva panāca šī pasākuma laikā, dod Zelenskim pamatu savu vizīti Viļņā saukt par veiksmīgu. Katrā ziņā, kad Zelenskim preses konferences noslēgumā jautāja, vai Viļņas samits ir pietuvinājis Ukrainas uzvaru karā pret Krieviju, viņa "jā" izklausījās pārliecinošs.

Sekojošā vilšanās

Tomēr Ukrainas prezidenta tvīti samita priekšvakarā aizkaitināja pat dažus no tiem Rietumu līderiem, kas pret Kijivas prasībām iepriekš izturējušies ar lielām simpātijām. "Zelenskis ir aizgājis pārāk tālu," izdevums "Politico" citē kādas Centrāleiropas valsts anonīmu augsta ranga diplomātu.

Tomēr arī pēc samita tādus Kijivai nenoliedzami pozitīvus lēmumus kā, piemēram, ilggadējas palīdzības programmas īstenošana, lai nodrošinātu pilnīgu Ukrainas bruņoto spēku un NATO savietojamību vai Ukrainas-NATO padomes izveide aizēnoja neskaidrības, kas joprojām saglabājas jautājumā par Ukrainas dalību aliansē.

NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga paziņojumi par to, ka Ukraina tagad ir tuvāk dalībai aliansei nekā jebkad agrāk, šķiet, Zelenski nav iespaidojuši. Zelenskis uz samita komunikē publicēšanu uzreiz nereaģēja. Taču viņa tradicionālās ikvakara uzrunas atcelšana, kas iepriekš notikusi ārkārtīgi reti, domājams, liecina, ka tobrīd viņam nebija nekā laba, ko pavēstīt Ukrainas tautai.

Tikmēr Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba neslēpa vilšanos par samita gala dokumenta formulējumiem. "Šis lēmums mūs atklāti sarūgtināja, un šodien mēs par to visu dienu runājam ar sabiedrotajiem. (..) Daži saka - jā, jums vajadzētu priecāties, ka principā vārdi "uzaicinājums" un "Ukraina" parādījās viens otram blakus. Taču mēs kategoriski neesam apmierināti ar šādu pieeju. (..) Mūs sarūgtina tas, ka nav skaidra termiņa, kad tieši Ukraina saņems uzaicinājumu kļūt par NATO dalībvalsti. Tāpēc mums ir dalītas jūtas pret šo samitu," intervijā "Radio Brīvība" atzina Kuleba.

Vēl viens Bukarestes samits?

Taču Ukrainā izskan vēl kritiskāki Viļņas samita vērtējumi, pielīdzinot to bēdīgi slavenajam NATO Bukarestes samitam 2008. gadā, kurā Ukrainai, kā arī Gruzijai tika apsolīts, ka kādreiz tās varēs pievienoties aliansei, tā arī nepiedāvājot nedz Kijivai, nedz Tbilisi kādu reālu rīcības plānu, nemaz nerunājot par oficiālu uzaicinājumu. Daudzi eksperti uzskata, ka neizlēmīgais Bukarestes komunikē kalpoja kā iedrošinājums Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam jau dažus mēnešus vēlāk sākt karu pret Gruziju, bet vēl pēc dažiem gadiem - arī iebrukumu Ukrainā.

Demokrātisko iniciatīvu fonda direktors Petro Burkovskis samitu Viļņā sauc par Bukarestes samita atkārtojumu, taču ar vienu izņēmumu - "Toreiz NATO durvis Ukrainai bija atvērtas, bet negribīgi. Tagad NATO durvis Ukrainai atvērtas, bet patiesi."

Eksperts norāda, ka Viļņas samita lēmums Ukrainai nav neveiksme. Tajā pašā laikā viņš tajā saskata lielu alianses dalībvalstu stratēģisku kļūdu attiecībā pret Krieviju, jo Kremlis šādu nostāju pret Kijivas dalību NATO var uztvert kā vājumu. "Ja tas ir vājums, tas nozīmē, ka Krievija var ķerties pie tālākas eskalācijas, turpināt karu un mēģināt pāriet ilgstoša novājināšanas kara režīmā, kurā Krievijai ir nepārprotamas priekšrocības," sarunā ar Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju "Deutsche Welle" atzīst Burkovskis.

Viņš norāda, ka NATO lēmums ukraiņiem nav negaidīts, jo lielākā daļa cilvēku nebija cerējusi uz Ukrainas tūlītēju iestāšanos aliansē. "Šis lēmums neietekmē ukraiņu cīņas gribu. Mēs cīnīsimies par savu dzīvību neatkarīgi no tā, vai mūs uzņems NATO vai ne. Ukraiņi jau tagad joko, ka tieši NATO ir jālūdzas Ukraina pievienoties aliansei, nevis Ukrainai jālūdz NATO uzņemšana," uzsver eksperts.

Neskaidrie nosacījumi

Vēl viens uzdevums, ko Kijiva sev izvirzīja Viļņas samitā, bija pēc iespējas vienkāršot potenciālo Ukrainas uzņemšanas procedūru NATO. Formāli šis uzdevums ir izpildīts, jo samita komunikē teikts, ka uz Ukrainu netiek attiecināts tā dēvētais Dalības rīcības plāns (MAP), kas satur kandidātvalstij izvirzītās politiskās, ekonomiskās un militārās prasības, kādas savulaik nācās izpildīt citām Austrumeiropas valstīm, pirms tās tika uzņemtas NATO. Lai gan Līdzīgā kārtā MAP jau ticis apiets Somijas un Zviedrijas gadījumā, pirms samita pret to visai kategoriski iebilda Vašingtona.

Taču ne viss ir tik vienkārši. Samita komunikē Ukrainas uzaicināšanai dalībai NATO minēti kādi "nosacījumi", taču bez MAP nav skaidrs, kādi tie galu galā ir. Pats komunikē atbildi uz šo jautājumu nesatur. Tāpēc joprojām atstātas iespējas dažādām interpretācijām, kas ir nepieļaujami samitam, kuram vajadzēja salikt visus punktus uz "i" turpmākajās Ukrainas attiecībās ar NATO, atzīst britu sabiedriskā raidorganizācija BBC.

No vienas puses, ir Zelenska nostāja. Preses konferencē pēc samita viņš izteicās, ka terminu "nosacījumi" viņš uztver vienkārši kā kara beigas. "Brīdī, kad karš beigsies, Ukraina noteikti tiks uzaicināta iestāties NATO. (..) Es šodien nedzirdēju citu viedokli," apgalvoja Ukrainas prezidents. Pat Kijiva atzīst, ka Ukraina nekļūs par NATO dalībvalsti, kamēr karš nebūs beidzies. Ja Ukraina pievienotos aliansei tagad, tas nozīmētu NATO dalībvalstu nonākšanu karastāvoklī ar Krieviju, un nevienai no tām nav gatava šādam pavērsienam.

No otras puses, Kijivas Rietumu partneri, šķiet, terminu "nosacījumi" interpretē daudz plašāk, atklāti norādot, ka pievienoties NATO Ukraina nevarēs, neīstenojot virkni reformu. Kādas ir šīs reformas un kam būtu jāformulē konkrēts to saraksts, nav īsti skaidrs. Tāpēc Rietumu amatpersonas sarunās ar žurnālistiem atturas no skaidriem un precīziem formulējumiem, aprobežojoties ar vispārējiem spriedelējumiem.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, piemēram, paziņojis, ka Ukrainai jāmodernizē drošības un aizsardzības sistēmas, jāstiprina valsts pārvalde un jācīnās ar korupciju. Savukārt Baltā nama preses sekretārs Džons Kērbijs raidorganizācijai "Voice of America" izteicies, ka pievienošanās NATO ir process. "Daļa no šī procesa ir veselīga, dinamiska demokrātija un veselīgas, dzīvotspējīgas, ilgtspējīgas demokrātiskas institūcijas, un Ukrainai šajā ziņā vēl ir daudz darāmā."

Ja tas tā patiešām ir, tad paziņojumā minētie, bet neizklāstītie nosacījumi patiesībā var maz atšķirties no atceltā MAP. Šādā gadījumā Viļņas samits diez vai būs būtiski vienkāršojis Ukrainas ceļu uz NATO. Pat Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kurš iepriekš prognozēja, ka Viļņas samitam būs vēsturiska nozīme, atzinis, ka tas jebkurā gadījumā nebija "pēdējā pietura" Ukrainas ceļā uz NATO. "Nākamā pietura ir Vašingtona, [kur 2024.gadā paredzēts nākamais NATO samits]. Vašingtona var izrādīties vēsturiskāka nekā Viļņa," norādījis Landsbergis.

G7 garantijas

Tomēr samita otrajā dienā Zelenska noskaņojums ievērojami uzlabojās. Kopīgajā rīta preses konferencē ar Stoltenbergu viņš jau bija šķietami piemirsis savus iepriekšējās dienas asos izteikumus un atzina, ka "samita rezultāti ir labi, bet, ja būtu bijis uzaicinājums [Ukrainai pievienoties NATO], tie būtu ideāli."

Tobrīd jau bija zināms, ka iepriekšējā vakarā 11 Kijivas partnervalstis bija parakstījušas ar Ukrainu memorandu, kurā definēti nosacījumi ukraiņu pilotu apmācībai ar iznīcinātājiem "F-16", kas, tiesa, līdz pat šim tā arī nav uzsākta un joprojām nav īsti skaidrs, kad tas notiks.

Pēc Ukrainas delegācijas divpusējām sarunām ar Rietumu partneriem samita otrajā dienā tika paziņots arī par jaunām ieroču piegādēm. Lai gan Zelenskis norādīja, ka ne visas Viļņā panāktās vienošanās tiks publiskotas, taču pat tās ieroču piegādes, par kurām kļuvis zināms atklātībai, ir visai iespaidīgas.

Jau samita laikā kļuva zināms, ka Vācija nodos Ukrainai publiski nenosauktu skaitu zenītraķešu palaišanas iekārtu "Patriot" un to munīciju. Savukārt no Norvēģijas Ukraina saņems tūkstoti izlūkošanas lidrobotu. Austrālija piešķirs vairākus desmitus bruņutransportieru, bet Lielbritānija piegādās vairāk nekā 70 kaujas un specializētās tehnikas vienības, tūkstošiem tanku lielgabalu lādiņu, kā arī atvērs savā teritorijā rehabilitācijas centru ievainotajiem ukraiņu karavīriem.

Tomēr samita otrās dienas galvenā ziņa bija kopīgās deklarācijas parakstīšana ar G7 valstu līderiem par atbalstu Ukrainai. Sešas no G7 valstīm ir NATO sastāvā, bet Japānas premjerministrs uz samitu tika uzaicināts kā viesis. Šis dokuments deva Zelenskim pamatu apgalvot, ka no Viļņas viņš mājās vedīs "nozīmīgu uzvaru Ukrainas drošības jomā".

G7 valstu līderi pauduši apņēmību īstenot stratēģisko mērķi - panākt tādas brīvas, neatkarīgas, demokrātiskas un suverēnas Ukrainas pastāvēšanu starptautiski atzītās robežās, kas spēj sevi aizstāvēt un atvairīt jebkādu agresiju nākotnē.

G7 valstis apņēmās attīstīt Ukrainas bruņotos spēkus, stiprināt Ukrainas ekonomiku un sniegt Kijivai finansiālu un tehnisku palīdzību, lai pārvarētu Krievijas iebrukuma sekas. Saskaņā ar dokumenta iniciatoru ieceri šī deklarācija tiks izmantota kā pamats divpusējiem nolīgumiem, ko Kijiva tuvākajā laikā parakstīs ar katru no partnervalstīm atsevišķi.

Šajos nolīgumos būs norādīti konkrēti palīdzības veidi un summas, ko Kijiva cer saņemt no katras konkrētās valsts. Deklarācijā teikts, ka jebkura valsts var brīvi pievienoties to valstu sarakstam, kas garantē Ukrainas drošību, un Polija, Norvēģija un Čehija jau izteikušas šādu vēlmi.

Faktiski runa ir par to, lai sistematizētu un ilgtermiņā nodrošinātu to palīdzību, ko Kijiva pašlaik saņem no saviem partneriem, un padarītu šo atbalstu pastāvīgu neatkarīgi no tādiem faktoriem kā ukraiņu pretuzbrukuma panākumi vai iekšpolitiskās peripetijas kādā atsevišķā valstī.

Gan Zelenskis, gan viņa kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks uzsvēruši, ka šie divpusējie līgumi būtiski atšķirsies no Budapeštas memoranda, ar kuru savulaik ASV, Lielbritānija un Krievija garantēja Ukrainas neatkarību un teritoriālo neaizskaramību apmaiņā pret atteikšanos no kodolieročiem. Tagadējās garantijas saturēs pēc iespējas konkrētākus noteikumus un tās ratificēs parakstītājvalstu parlamenti.

Pēc Ukrainas prasības deklarācijas tekstā tika iekļauta klauzula, kas nosaka, ka visas Kijivas partnervalstu saistības tiks ir spēkā, kamēr Ukraina atradīsies ceļā uz pilntiesīgu dalību eiroatlantiskajā kopienā.

Deklarācija satur arī vairākas saistības, kuras uzņēmusies Ukraina. Konkrēti Kijivai jāturpina plašu reformu īstenošana vairākās sfērās, tajā skaitā jāpastiprina cīņa pret korupciju, jāuzlabo tiesībsargāšanas iestāžu un tiesu darbs, kā arī sabiedriskā pārvaldība. Ukrainai arī jāturpina stiprināt demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesības un vārda brīvību. Cita starpā jāīsteno arī aizsardzības sistēmas reformas, tajā skaitā jāveic armijas modernizācija un jānostiprina civilā kontrole pār bruņotajiem spēkiem.

Kijiva atkārtoti uzsvērusi, ka jebkuru drošības garantiju sistēmu tā neuzskata par alternatīvu dalībai NATO, bet gan par pagaidu pasākumu ceļā uz pilntiesīgu dalību aliansē.

Neskatoties uz zināmo vilšanos, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs uzskata, ka Viļņas samits iezīmējis Krievijas diktatora Vladimira Putina "Krievijas un Padomju Savienības impērijas atjaunošanas projekta galu".

Avoti: BBC, "Visegrad Insight", "Deutsche Welle".