Zimbabve atraida Putina žēlastības dāvanas
Āfrikas valstis nav uztvērušas ar milzu sajūsmu Krievijas diktatora Vladimira Putina piedāvājumu piegādāt bez maksas graudus. Pat Zimbaves prezidents Emersons Mnangagva paziņojis, ka nav tādas nepieciešamības, un šī nepavisam nav turīga valsts pat pēc Āfrikas mērauklas.
“Mēs esam ļoti pateicīgi. Bet mums nav šobrīd graudu deficīta,” Mnangagva pauda Pēterburgā jūlija beigās rīkotā foruma “Krievija-Āfrika” kuluāros.
Putins, uzstājoties forumā, solīja, ka Krievija tuvākajos trīs līdz četros mēnešos ir gatava bez maksas nosūtīt bez maksas 25 000 līdz 50 000 tonnu graudu uz sešām valstīm – Burkinafaso, Zimbabvi, Mali, Somāliju, Centrālāfrikas Republiku un Eritreju.
Tās visas, izņemot Somāliju, nebalsoja par ANO rezolūciju, kas nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasa karaspēka izvešanu. Turklāt Mali un Centrālāfrikas valdības atļāvušas savā teritorijā darboties “Vagner” algotņiem, it kā drošības labad.
Ja Putina “labdarībā” iedziļinās aritmētiski, tad vidēji uz katru no minēto valstu apmēram 86 247 000 iedzīvotāju būs nepilni 240 līdz 580 gramu graudu.
Āfrikas Savienība, kas apvieno visas kontinenta valstis, pavēstījusi, ka par prioritāti uzskata Ukrainas graudu līguma atjaunošanu, norāda tās priekšsēdētājs Azali Asumani.
Ukrainas graudi, ja arī tos neeksportē tieši uz Āfriku, ļauj noturēt pasaules tirgus cenas pieņemamā līmenī. Daļu šo graudu iepērk ANO Pārtikas programma, lai pēc tam sadalītu nabadzīgajām valstīm. Kopš jūlija vidus, kad Krievija izstājās no graudu vienošanās, kviešu cena pieaugusi par vairāk nekā 15 procentiem.
Krievi apšauda Ukrainas ostas – Odesu, Nikolajevu, arī upes ostu Reni Donavā, no kurienes būtu alternatīvs maršruts uz Rumāniju. Maskava piedraudējusi nogremdēt jebkuru kuģi, kas dosies uz Ukrainu vai izies no tās ostām.
Uzstājoties Āfrikas viesu priekšā, Putins klāstīja, ka Krievija “dod ievērojamu ieguldījumu globālajā pārtikas drošībā un ir solīda, atbildīga starptautiskā lauksaimniecības produkcijas piegādātāja”, kas pasaules tirgū nodrošinot 20% kviešu, kamēr Ukraina mazāk par pieciem.
Patiesībā Ukrainas daļa ir ap 10% (2017.–2021. gads), tā pārdod arī citus graudus (kukurūza ir 15%), kamēr Krievija aizņem tikai apmēram divus procentus.
Galvenie Krievijas eksporta produkti uz Āfriku ir pārtika (4,3 miljardi ASV dolāru) un ieroči (2,5 miljardi dolāru). Pērn no 15 miljardu dolāru vērtā krievu eksporta puse bija uz divām valstīm – Ēģipti (4,2 miljardi dolāru, galvenokārt graudi) un Alžīriju (trīs miljardi, ieroči un graudi).
Putina solītās graudu tonnas pēc pašreizējām cenām būtu 40 līdz 80 miljonus dolāru vērtas, tie būtu 0,3–0,6% no Krievijas kviešu eksporta 2022.–2023. gadā.
Runājot par tirdzniecības bilanci – Eiropas Savienības un Āfrikas savstarpējais apgrozījums no 239,4 miljardiem dolāru 2020. gadā pieaudzis līdz 412,2 miljardiem pērn, ar Ķīnu – no 149,2 līdz 212,8 miljardiem, ASV – 42,5 līdz 68,2 miljardiem, ar Turciju – no 23,4 līdz 32,8 miljardiem, kamēr ar Krieviju krities – no 14 līdz 10,3 miljardiem.
