Prigožina vajadzībām turēts harēms, īpaši pieprasījis jaunavas

“Putina pavāra” vajadzībām īpašā viesnīcā turētas meitenes uz pilngadības robežas, un sevišķi viņš iecienījis jaunavas, uzskatīdams, ka tas palēlina novecošanu. “The Insider” izdevies nointervēt meiteni, kura pārdevusi Prigožinam savu jaunavību un tagad to ļoti nožēlo. 

Seksa darbinieču arodbiedrībā stāsta, ka Prigožina aizraušanās ar tikko pilngadību sasniegušām jaunietēm nav bijis nekāds noslēpums: “Viņš pasūtīja uzreiz daudz dažādu meiteņu, mazliet vecāku par 18 gadiem. Nodarbojās ar seksu bez prezervatīva: uzskatīja, ka tā apmainās ar enerģiju, šķidrumiem, it kā saņem no viņām jaunības lādiņu.”

Prigožins izcēlies arī ar citām dīvainībām, piemēram, zem priekšādiņas viņam iešūtas lodītes. Dažiem vīriešiem, it īpaši cietumos, tas esot modē, viņi uzskatot, ka tādējādi kļūst par seksa gigantiem, un sievietes ir sajūsmā. Patiesībā sievietēm tas ir sāpīgi un nepatīkami.

Savam “harēmam” Prigožins īrēja numurus Pēterburgas viesnīcā “Solo Sokos Hotel”, dažas tur dzīvoja ilgi, citas atveda un aizveda. Kāda bijusī jaunava atklājusi, kā darbojās šis “konveijers”. 

“Tas bija 2019. gada rudenī, man bija 18 gadu, es dzīvoju Sanktpēterburgā, biju dziļā depresijā un vajadzēja gulties slimnīcā. Tajā laikā iepazinos ar sava vecuma meiteni – viņu izdzina no mājām, viņai ļoti vajadzēja naudu. Viņa prasīja, vai es negribu pārdot savu jaunavību par 40 000 rubļu (400 eiro), bet viņa tad saņemtu komisiju,” stāsta jaunā sieviete. Viņa piekritusi, kaut pašai naudu tik ļoti nevajadzēja.

Kurš laupīs nevainību, nav bijis nekādas nojausmas. “Sākumā es satikos ar viņa suteneri kafejnīcā Ņevas prospektā, mīļi ar viņu parunājām.” Sutenerei bijis ap 30 gadu, viņa norādījusi, ka jādodas uz klīniku saņemt izziņu par nevainību, reģistratūrā jānosauc parole – “sieviešu sports”.

Dažas dienas pēc tam jaunieti nosūtīja uz “Solo Sokos Hotel Vasilievsky” Vasiļjeva salā. “Tur bija meitenes, ne jaunavas, kurām viņš maksāja par seksu pa 5000 rubļu (50 eiro). Viņas tad man arī pastāstīja, ka tas ir Prigožins.”

Jauniete zinājusi, kas tas tāds ir, bija lasījusi neatkarīgo žurnālistu pētījumus par “Putina pavāru”. “Pilnīgā šokā devos uz viesnīcas istabu un gaidīju viņu. Viņš sāka klaudzināt ne pie tām durvīm, nodomāja, ka es neatveru un sadusmojās. Bet pēc tam saprata, ka viņš ir kļūdījies. Un es vienkārši sēdēju apstulbusi. Pēc tam viņš teica, ka bijusi meitene, kas viņam tā arī neatvēra. Viss bija ļoti ātri, viņam ir ļoti mazs loceklis, kam vēl kaut kādas lodītes ir zem ādas.”

Ejot prom, Prigožins ieteicis būt “jaukākai”, jo nu jau bijušajai jaunavai bijusi šokēta sejas izteiksme. “Pat ar manu neprātīgo raksturu pārdot jaunavību Prigožinam ir par daudz. Man arī naudu tik ļoti nevajadzēja. Vārdu sakot, jutos šausmīgi nospiesta. Atceros, todien vēl domāju, ka nevajag nokavēt uz pieņemšanu pie ārsta psihenē.”

Prigožins ļoti bieži ieradies šajā viesnīcā, kur vienmēr vajadzējis būt meitenēm gatavībā. Kā jau teikts, īpaši ķerts viņš bijis uz jaunavām un nicīgi tās dēvējis par “šampuņki” – kā šampūns mazajās pudelītēs viesnīcās, ko ātri izlieto un izmet. “Naudu viņš vienkārši atstāja žūksnī uz krēsla, 100 tūkstošus (1000 eiro): 40 man bija jāpaņem sev, 60 jāatdod sutenerei.”