Zinātnieki atklāj, ka Golfa straume mainās straujāk, nekā uzskatīts līdz šim, un sekas var būt dramatiskas!
Zinātnieki brīdina - ja turpināsies globālā sasilšana, pasaules okeāna straumju sistēma varētu sabrukt dažu desmitgažu laikā. Tam būtu katastrofālas sekas globālā mērogā ietekmētu ikvienu cilvēku uz planētas, vēsta CNN.
Jauns pētījums, kas otrdien publicēts žurnālā “Nature”, atklāj, ka Atlantijas okeāna Golfa straume (okeāna straume, kas regulē Zemes klimatu, it īpaši Ziemeļu puslodē, Ziemeļamerikā un Eiropā - tā nes siltu ūdeni no okeāna virsmas uz ziemeļiem sasilda gaisu, nogrimst un atgriežas ekvatorā – red.), varētu mainīties aptuveni gadsimta vidū vai pat 2025. gadā.
Precīzas okeāna straumju sistēmu izmaiņas nav skaidras, bet to mērījumi līdz šim ir uzrādījuši izmaiņas. Taču zinātnieki piekrīt, ka šie rezultāti ir satraucoši, un sniedz jaunus pierādījumus tam, ka lūzuma punkts varētu notikt ātrāk, nekā tika uzskatīts iepriekš.
Atlantijas okeāna meridionālā apgāšanās cirkulācija (AMOC) ir sarežģīts straumju mudžeklis, kas darbojas kā milzīga globāla konveijera lente. Tā transportē siltu ūdeni no tropiem uz Atlantijas okeāna ziemeļdaļu, kur ūdens atdziest, kļūst sāļāks un iegrimst dziļi okeānā, pirms atgriežas uz dienvidiem.
Tai ir izšķiroša nozīme klimata sistēmā, palīdzot regulēt globālos laika apstākļus. Tās sabrukumam būtu milzīgas sekas, tostarp daudz ekstrēmākas ziemas un jūras līmeņa paaugstināšanās, kas ietekmētu Eiropas un ASV daļu, kā arī musonu maiņa tropos.
Jau gadiem ilgi, klimata krīzei pastiprinoties, zinātnieki ir brīdinājuši par tās nestabilitāti, kas draud izjaukt temperatūras un sāļuma līdzsvaru no kā ir atkarīgs šo straumju stiprums.
Okeāniem uzkarstot un ledum kūstot, okeānā ieplūst vairāk saldūdens, kas samazina ūdens blīvumu, padarot to mazāk spējīgu nogrimt. Kad ūdens kļūst mazāk sāļš vai pārāk silts, okeāna straumes apstājas.
Tas ir noticis agrāk. Pirms vairāk nekā 12 000 gadu strauja ledāja kušana izraisīja AMOC darbības izmaiņas, izraisot milzīgas temperatūras svārstības ziemeļu puslodē no 10 līdz 15 grādiem pēc Celsija desmit gadu laikā.
ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2019. gada ziņojumā tika prognozēts, ka AMOC šī gadsimta laikā vājināsies, taču tā pilnīga sabrukšana pirms 2100. gada bija maz ticama.
Jaunais pētījums nonāk pie daudz satraucošāka secinājuma. Tā kā AMOC ir nepārtraukti uzraudzīta tikai kopš 2004. gada, pētījuma autori aplūkoja daudz plašāku datu kopu, kas varētu parādīt, kā straumes “uzvedās” periodā bez cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām.
"Mums vajadzēja atgriezties laikā," sacīja Pīters Ditlevsens, Kopenhāgenas Universitātes klimata fizikas profesors un viens no ziņojuma autoriem. Zinātnieki analizēja jūras virsmas temperatūru Ziemeļatlantijas apgabalā uz dienvidiem no Grenlandes 150 gadu laikā no 1870. līdz 2020. gadam.
Šo okeāna daļu silda ūdens, ko AMOC transportē uz ziemeļiem no tropiem, sacīja Ditlevsens: "Tāpēc, ja tas atdziest, tas ir tāpēc, ka AMOC vājinās."
Zinātnieki atrada “agrīna brīdinājuma signālus” par kritiskām izmaiņām AMOC, kas lika viņiem “ar lielu pārliecību” prognozēt, ka tā varētu mainīties jau 2025. gadā, bet ne vēlāk kā 2095. gadā. “Visticamākais straumes sabrukuma laika posms ir kaut kur no 2039. līdz 2070. gadam,” sacīja Ditlevsens.
