Vai Spāniju gaida varas maiņa?

Līdzšinējais premjerministrs Pedro Sančess izšķīrās par pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu pēc tam, kad viņa pārstāvētā Sociālistiskā strādnieku partija (PSOE) un tās koalīcijas partneri - galēji kreisā partija "Unidas Podemos" ("Kopā mēs varam") - cieta pazemojošu sakāvi reģionālajās un municipālajās vēlēšanās.

28. maijā notikušajās vēlēšanās vislielākos panākumus guva konservatīvā Tautas partija (PP). Arī aptaujās pirms parlamenta vēlēšanām tā kopš 2021. gada atrodas gandrīz pastāvīgā vadībā, taču valdības veidošanai nepieciešamā vairākuma nodrošināšanai PP, domājams, būs nepieciešams nacionālkonservatīvās partijas "Vox" ("Balss") atbalsts.

Labējo koalīcija

Līdz ar PP un "Vox" koalīcijas izveidi pirmo reizi kopš demokrātijas atjaunošana pēc ģenerāļa Fransisko Franko nāves 1975. gadā Spānijas valdībā atgrieztos radikāli labēja partija.

Kopš maija PP un "Vox" vienojušies par koalīcijas izveidi jau aptuveni 140 pilsētās, kā arī divos reģionos - Valensijā un Estremadurā. Līdz tam šāda labēja koalīcija atradās pie varas jau Kastīlijas un Leonas reģionā Madrides pievārtē, un 61 gadu vecais Tautas partijas līderis Alberto Nunjess Feiho nav noraidījis iespēju sadarboties ar "Vox" arī nacionālā līmenī.

"Vox", kuru vada 47 gadus vecais kādreizējais PP biedrs Santjago Abaskals, iestājas pret tiesībām uz abortiem un pret pasākumiem klimata pārmaiņu ierobežošanai, kā arī vēlas atcelt kreiso valdības laikā pieņemto likumu par "dzimtes vardarbību", jo tas, viņuprāt, ir diskriminējošs pret vienu no dzimumiem, un aizstāt to ar likumu par vardarbības apkarošanu ģimenē, kas garantētu vienlīdzīgu aizsardzību gan vecajiem ļaudīm, gan sievietēm, gan vīriešiem, gan bērniem.

Līdzīgi citām Eiropas nacionālkonservatīvajām partijām, "Vox" iestājas par stingru imigrācijas ierobežošanu. Piesaucot Masu grautiņus, kas jūnija beigās pārņēma Franciju, Abaskals norādījis, ka "Eiropu apdraud antieiropiešu pūļi (..), kas nevēlas pieņemt mūsu dzīvesveidu un mūsu likumus. Eiropa nevar turpināt imigrantu pieņemšanu no musulmaņu valstīm".

Tajā pašā laikā "Vox" nostāja daudzos jautājumos pārklājas ar PP pozīciju. Cita starpā abas partijas atbalsta nodokļu pazemināšanu un bargāku vēršanos pret separātistiem.

Aptaujas liecina, ka partija svētdienas vēlēšanās, izcīnot aptuveni 13% līdz 14% balsu, varētu iegūt trešo vietu, faktiski nodrošinot Abaskalam "zelta akciju" jaunās valdības veidošanas procesā.

"Tautas partijai, pateicoties tās paktam ar "Vox", izdevis savulaik pilnīgi marginālo spēku padarīt par pieņemamu un izveidot ap to zināma veida demokrātisku sanitāro kordonu," sarunā ar "Euronews" izsakās politikas analītiķe Veronika Fumala.

Viņa piebilst, ka "Vox" panākumus veicinājis Katalonijas neatkarības referendums, kas visā Spānijā izsaucis ļoti emocionālu reakciju, un nacionālisti šo emociju vilni izmantojuši.

Tajā pašā laikā, kā uzskata Londonas Karaliskās koledžas vecākā lektore Spānijas un Eiropas politikas un sabiedrības jautājumos Nagore Kalvo Mendisabala, iespējamā "Vox" iekļūšana valdībā svētdienas vēlēšanas pārvērš cīņā par Spānijas nākotni, kurā uz spēles esot likta demokrātija.

Sarunā ar aģentūru AP viņa apgalvo, ka "Vox" programma faktiski esot "Franko režīma principu kopija". Partija, piemēram, iestājas par centralizētās pārvaldes atjaunošanu un pēc Franko nāves izveidoto pašreizējo 17 autonomo reģionu likvidāciju.

Taču Kalvo apgalvojumi, šķiet, ir pārspīlēti, un "Vox" nebūt nav frankisti, taču daudzi spāņi, tajā skaitā arī daļa PP biedru, nacionālkonservatīvos par tādiem uzskata un noraida tos kā iespējamos sadarbības partnerus valdības sastāvā. Tāpēc Feiho būs svarīgi, kādu cenu viņam nāksies maksāt par "Vox" atbalstu un cik lielā mērā iespējamajās sarunās viņam izdosies nacionālistus pārliecināt, ka galvenais ir nepieļaut kreiso palikšanu pie varas, nevis partijas ambīciju apmierināšana.

Ietekme uz pārējo Eiropu

PP un "Vox" koalīcijas izveide nozīmētu arī kārtējo kraso pavērsienu pa labi vienā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, turpinot tendenci, kuru nesen iezīmējušas vēlēšanas Zviedrijā, Itālijā un Somijā. Tādas valstis kā Vācija un Francija neslēpj savu satraukumu par to, kādu ietekmi šis pavērsiens var atstāt, piemēram, uz ES imigrācijas un klimata politiku, norāda Kalvo.

Spānija 1.jūlijā ir pārņēmusi ES prezidējošās valsts pienākumus, un Sančess bija cerējis izmantot šos sešus mēnešus, lai pirms decembrī paredzētajām kārtējām vēlēšanām nodemonstrētu savas valdības panākumus tā dēvēto progresīvo dienaskārtības īstenošanā.

Tomēr eksperti uzskata, ka varas maiņa Madridē nopietni ietekmēs ES prezidentūru. Šis ir pēdējais pilna laika prezidentūras termiņš pirms nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, un tās dienas kārtībā ir daudz svarīgu jautājumu, tostarp Ukrainas uzņemšana ES, kā arī diskusijas par bloka fiskālo kārtību, elektrības tirgu un migrāciju.

Taču ir trīs faktori, kas pasargā ES no dalībvalstu iekšpolitiskajiem satricinājumiem. Pirmkārt, neatkarīgi no prezidentūras ES mašinērija darbojas pusautomātiskā režīmā. Otrkārt, neskatoties uz savām iekšpolitiskajām domstarpībām, PP un PSOE vairumā ārpolitisko jautājumu ir vienisprātis un abas partijas ieņem stingru proeiropeisku un eiroatlantisku pozīciju. Treškārt, Spānijas ES politikas veidošanā un īstenošanā liela loma ir sadarbībai starp ES lietu sekretariātu un bloka pastāvīgo pārstāvniecību Madridē, kas spēj nodrošināt efektīvu saziņu ar Eiropadomi, EP un Eiropas Komisiju (EK).

Turklāt pat gadījumā, ja "Vox" iegūs pārstāvniecību valdībā, PP, domājams, atturēs savus radikālākos sadarbības partnerus no aktīvas iesaistes ārlietās un ES politikā, tāpat kā Sančess to darījis attiecībās ar "Podemos".

Tomēr Spānijas vēlēšanu iznākums var ietekmēt nākamā gada EP vēlēšanas, kurās, kā uzskata eksperti, paredzama labējo ietekmes tālāks pieaugums. Labējo uzvara Spānijā šo tendenci var pastiprināt, kamēr Sančesa noturēšanās amatā - vājināt. Kā uzskata Lisabonas NOVA universitātes lektors, vēsturnieks Stīvens Forti, PP un "Vox" koalīcija vairos iespējas, ka konservatīvā Eiropas Tautas partijas frakcija EP sadarbosies ar Eiropas konservatīvo un reformistu frakciju, kurā apvienojušās nacionālkonservatīvās partijas.

"Sančisma" fenomens

Atbalsta pieaugums labējiem citās Eiropas valstīs bieži tiek skaidrots ar pilsoņu satraukumu par nekontrolēto imigrāciju, dzīves dārdzības pieaugumu un par Briseles iejaukšanos dalībvalstu iekšējās lietās.

Taču Spānijā par dominējošo jautājumu kļuvusi kopš 2018.gada pie varas esošā premjera "godāšana", atzīst Madrides Komplutenses universitātes politiskās komunikācijas profesore Marija Hosē Kanele Krespo.

Gandrīz visu pagājušo gadu PP gan parlamentā, gan presē izvērsa plašu kampaņu, aicinot sakaut "Sančismu" un attēlojot premjeru kā meli, kas vairumā svarīgo jautājumu pastāvīgi maina savu viedokli.

Savulaik 51 gadu vecais Sančess apgalvoja, ka nekad neveidos koalīciju ar kreisajiem ekstrēmistiem no "Podemos", taču 2019.gadā to tomēr izdarīja. Premjers arī solīja, ka neapžēlos deviņus katalāņu separātistu līderus, kas pēc Katalonijas neatkarības referenduma sarīkošanas tika notiesāti par dumpi, taču pēc tam to izdarīja.

PP apgalvo, ka Sančesa mazākuma valdība ir nodevusi Spāniju, paļaujoties uz to ekstrēmistu atbalstu Basku zemes un Katalonijas reģionālajās partijās, kuru galīgais mērķis ir šo reģionu pilnīga neatkarība un atdalīšanās no Spānijas. Tas ļāvis Abaskalam kreiso valdību pasludināt par neleģitīmu, jo tā atbalstot "separātistus, populistus un teroristu draugus".

Taču par sociālistu un "Podemos" koalīcijas galveno izgāšanos kļuva likums, kas sākotnēji bija iecerēts kā viens no viņu īstenotās "progresīvās" politikas stūrakmeņiem. Oktobrī pieņemtais likums par seksuālo piekrišanu neparedzēti noveda pie sodu samazināšanas vairāk nekā 1000 ieslodzīto, kas bija notiesāti par seksuāliem noziegumiem, bet vairāk nekā 100 tika priekšlaicīgi atbrīvoti.

Sančess, kas atzinis, ka šis likums bijusi viņa valdības lielākā kļūda, atvainojās, un likums tika grozīts, lai novērstu šīs nepilnības, taču šis incidents sniedza bagātīgu vielu labējām partijām un labēji orientētajiem medijiem.

Līdzšinējā premjera uzstāšanās vienīgajās televīzijas pirmsvēlēšanu debatēs ar Feiho izvērtās katastrofā, un Sančess pats deva iespēju sevi attēlot kā meli, aģentūrai AP atzīst Kanela.

Aptauju analīze liecina, ka pret Sančesu vērstie noskaņojumi un bailes no "Vox" iekļūšanas valdībā likusi aptuveni 700 000 līdzšinējo sociālistu vēlētāju pieslieties PP, norāda Kanela. "Balsošana nebūs par korupciju vai ekonomiku. To motivēs Sančesa noliegums," piebilst profesore.

Sančess pirmo reizi premjera krēslu ieņēma 2018.gadā, kad PP vadītā valdība, kas pie varas bija atradusies astoņus gadus, pēc korupcijas skandāla neizturēja parlamenta uzticības balsojumu. Viņš vadīja pagaidu valdību, kamēr pēc divām vēlēšanām 2019.gada novembrī sociālisti beidzot noslēdza koalīcijas līgumu ar "Podemos".

Jau pēc dažiem mēnešiem Spānija kļuva par vienu no valstīm, kuras vissmagāk skāra Covid-19 pandēmija, kas izrādījās postoša gan mirušo skaita, gan ekonomiskās ietekmes ziņā un kļuva par nopietnu pārbaudījumu Spānijas kreisajai valdībai. Tam sekoja Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā, kas arī izraisīja smagas finansiālās sekas.

Taču pirms maija vēlēšanām Sančess varēja lepoties ar ekonomikas izaugsmi, bezdarba un inflācijas samazināšanos, pensiju un minimālās algas celšanos, kā arī ar obligātā minimālā ienākuma ieviešanu. Valdība panāca arī vienošanos ar ES, kas tai ļāva iegrožot patērētāju izdevumus par enerģiju, kuras cenas kāpumu izsauca Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu.

Lai gan valdības īstenotie pasākumi nāca par labu miljoniem cilvēku, tie acīmredzami nav vairojuši atbalstu Sančesam un viņa pārstāvētajiem sociālistiem. Kalvo norāda, ka labējo taktika spiedusi Sančesu ieņemt aizstāvēšanās pozīcijas, kamēr viņa kreisās koalīcijas izbazūnētā "progresīvā" politika likusi valdībai izskatīties kā atšķirtai no realitātes.

Ko sola aptaujas

Pēdējās aptaujas, kuru rezultāti tika publicēti pirms Spānijas likumos noteiktā priekšvēlēšanu "klusuma perioda", liecina, ka PP, par kuru grasās balsot 32 līdz 34% spāņu, pārliecinoši apsteidz savus galvenos sāncenšus - sociālistus.

Aptaujas konservatīvajiem parlamenta apakšpalātā sola 131 līdz 151 vietu, kamēr absolūtā vairākuma nodrošināšanai nepieciešamas vismaz 176 no 350 deputātu vietām.

Kamēr dažas aptaujas liecina, ka pat kopā ar "Vox" labējiem neizdosies nodrošināt vairākumu, saskaņā ar piecu ietekmīgāko aptauju veicēju vidējiem rezultātiem PP iegūs 140, bet nacionālkonservatīvie - 36 vietas, t.i., tieši tik daudz, lai nodrošinātu minimālo vairākumu.

Tikmēr sociālisti var cerēt uz 28 līdz 29% balsu un attiecīgi uz 98 līdz 115 vietām jeb vidēji - uz 108 mandātiem.

Kreiso ekstrēmistu kārts

Tomēr par faktoru, kas var mainīt aptauju solīto labējo uzvaru, ir jaundibinātā "progresīvo" kustība "Sumar" ("Vienotība"), kurā apvienojušās 15 kreiso radikāļu sīkpartijas, tajā skaitā "Podemos", un par kuras līderi kļuvusi populārā bijusī komuniste un līdzšinējā darba ministre Jolanda Diasa, kas Sančesa valdībā ieņem arī vicepremjera krēslu. Ja cīņā par trešo vietu "Sumar" izdotos pārspēt "Vox", kreisie ekstrēmisti varētu nodrošināt atbalstu sociālistiem vēl vienas koalīcijas izveidei.

Pēdējās aptaujas "Sumar" sola 12 līdz 14% balsu un attiecīgi 25 līdz 39 jeb vidēji 35 deputātu vietas. Daudzos vēlēšanu apgabalos cīņa par trešo vietu ir izšķiroša, jo parasti partijas, kas ierindojas ceturtajā vietā, neiegūst pārstāvniecību parlamentā no attiecīgā apgabala.

Daudz kas būs atkarīgs arī no tā, cik vietu izcīnīs reģionālās partijas, no kuru balsīm parlamentā līdz šim bija atkarīga Sančesa valdība. Aptaujas mazākajām partijām kopā sola vidēji 31 vietu.

Nevienam no Spānijas premjerministriem pēdējo 12 gadu laikā nav izdevies sev nodrošināt absolūto vairākumu. Pēdējais, kam tas izdevās, 2011. gadā bija toreizējais PP līderis Marjano Rahojs. Tam sekoja virkne korupcijas skandālu, kas sagrāva kādreizējo Spānijas faktisko divpartiju sistēmu, kurā viena otru pie varas nomainīja abas lielākās partijas - sociālisti un konservatīvie.

Tāpēc nevar arī izslēgt trešo iespējamo scenāriju, kurā nedz Feiho, nedz Sančesam partiju stīvēšanās rezultātā neizdodas izveidot valdību un, nonākot strupceļā, nākas izsludināt vēl vienas pirmstermiņa vēlēšanas.

Ņemot vērā, ka vēlēšanas notiek vasaras vidū, daudzi pilsoņi atradīsies atvaļinājumos un tālu prom no saviem vēlēšanu iecirkņiem. Tomēr krasi pieaudzis pieprasījums pēc biļeteniem balsošanai pa pastu, un tiek prognozēts, ka vēlētāju aktivitāte sasniegs 70%.

Avoti: AP, "Euronews", "Bloomberg", BBC, "Reuters", ECFR, "Foreign Policy".