Tiesa Francijā atzinusi patvēruma tiesības Krievijas pilsoņiem, kuri atsakās karot Ukrainā
Krievijas pilsoņiem, kuri no valsts aizbraukuši mobilizācijas draudu dēļ, kā arī mobilizētajiem, kuri atteikušies no dalības karā ar Ukrainu un dezertējuši no armijas, ir tiesības iegūt bēgļa statusu Francijā. Attiecīgu lēmumu pieņēmusi Francijas Nacionālā tiesa patvēruma tiesību jautājumos (CNDA).
Tiesa savā lēmumā atsaucās uz Eiropas Savienības likumdošanu par patvēruma piešķiršanu. Jo īpaši tā paredz bēgļa statusa piešķiršanu personai, kurai draud vajāšana par atteikšanos no dalības konfliktā, kur varētu tikt izdarīti kara noziegumi, vēsta "Meduza".
Vienlaikus tiek norādīts, ka atteikumam no dalības karā bēgļa statusa pieprasītājam jābūt vienīgajam veidam, kā izvairīties no dalības iespējamos kara noziegumos.
Tiesas lēmumā arī teikts, ka Krievijas iebrukumā Ukrainā Krievijas karaspēks pastrādājis kara noziegumus, bet Krievijā izsludinātā mobilizācija bijusi vērienīga. Tāpat tiesa norādīja, ka Krievijas iedzīvotāji faktiski nevarēja izvairīties no dienesta armijā, pildot alternatīvo civildienestu, bet pats iesaukums notika ar daudziem pārkāpumiem.
Saskaņā ar tiesas spriedumu bēgļa statusa iegūšanai iesniedzējam jāpierāda, ka viņu var piespiedu kārtā iesaukt armijā.
Mobilizācija Krievijā sākās 2022. gada septembra beigās. Uz masveida iesaukuma fona daudzi Krievijas iedzīvotāji, kas varēja nokļūt armijā, aizbrauca no valsts.
Krievijas varas iestādes apgalvo, ka mobilizācija bijusi "daļēja" un noslēgusies oktobra beigās. Taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām nav parakstījis rīkojumu par tās pabeigšanu.
Janvārī prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka daži dekrēta noteikumi turpina darboties, jo mobilizācija "iietver [sevī] arī citus pasākumus".
