Azerbaidžāna un Turcija sāk būvēt gāzesvadu uz Eiropu, apejot Krieviju
Azerbaidžānas plašsaziņas līdzekļi lēš, ka gāzesvada izmaksas sasniegs 10-11 miljardus ASV dolāru (9,5-10,4 miljardus eiro), kas ir krietni vairāk par sākotnēji plānoto.
Pasaulē
2015. gada 17. marts, 19:58

Azerbaidžāna un Turcija sāk būvēt gāzesvadu uz Eiropu, apejot Krieviju

Jauns.lv

Turcija un Azerbaidžāna otrdien sāka būvēt 10 miljardus ASV dolāru (9,5 miljardus eiro) vērto cauruļvadu, pa kuru Azerbaidžānā iegūtā dabasgāze tiks transportēta uz Eiropu, apejot Krieviju.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans un viņa Azerbaidžānas kolēģis Ilhams Alijevs apmeklēja ceremoniju par godu darbu sākumam pie gāzesvada Karsas reģionā Turcijas austrumos. Cauruļvada mērķis ir mazināt Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas.

1850 kilometrus garais Transanatolijas gāzesvads (TANAP), kuru ekspluatācijā nodot plānots 2018.gadā, pievienosies esošajam Dienvidkaukāza cauruļvadam Baku-Tbilisi-Erzuruma (BTE), kas caur Gruziju savieno Turciju ar Azerbaidžānas gāzes atradnēm Kaspijas jūrā.

Projekta atbalstītāji sagaida, ka TANAP vēlāk tiks savienots ar plānoto Transadrijas cauruļvadu (TAP), kas gāzi no Turcijas rietumiem nogādās Grieķijā, Albānijā un Itālijā otrpus Adrijas jūrai.

Azerbaidžānas plašsaziņas līdzekļi lēš, ka gāzesvada izmaksas sasniegs 10-11 miljardus ASV dolāru (9,5-10,4 miljardus eiro), kas ir krietni vairāk par sākotnēji plānoto.

Pagājušajā nedēļā parakstītais partnerības līgums paredz, ka Azerbaidžānas valsts naftas kompānijai SOCAR un Turcijas valsts gāzesvadu uzņēmumam BOTAS piederēs attiecīgi 58% un 30% cauruļvada akciju, bet Lielbritānijas enerģijas milzim BP - 12%.

"Šī projekta ceļā nebūs nekādu politisku šķēršļu," pagājušajā nedēļā, kad tika parakstīts partnerības līgums, paziņoja Turcijas enerģētikas ministrs Taners Jildizs.

"Ceru, ka mēs dabasgāzi no [gāzes atradnēm Azerbaidžānā] "Šahdeniza II" gan Turcijā, gan Eiropā patērēsim jau 2018.gada beigās," viņš piebilda.

Jaunajam gāzesvadam vajadzētu palīdzēt Turcijai un Eiropas Savienībai samazināt atkarību no Krievijas gāzes importa, izmantojot "Šahdeniza II", kur, kā liecina BP dati, gadā var izsūknēt 16 miljardus dabasgāzes.

Tomēr Turcija, kuras attiecības ar Krieviju pēdējo gadu laikā ir atmaigušas, iesaistījusies sarunās arī ar Maskavu par jauna gāzesvada, pa kuru Krievijas gāzi varētu transportēt zem Melnās jūras uz Turciju un Eiropu, izbūvi.

Gāzesvada "Turkish Stream" mērķis ir aizvietot Krievijas projektu "South Stream", kura mērķis bija gāzes piegādēs Eiropai apiet Ukrainu, bet kuru Krievijas prezidents Vladimirs Putins pērn izbeidza, lēmumu pamatojot ar Eiropas Savienības sadarbības trūkumu.

Krievija ir paudusi šaubas par TANAP projektu. Tās vēstnieks Eiropas Savienībā Vladimirs Čizovs ir teicis, ka "no tehniskā viedokļa tas ir ļoti lieliem izaicinājumiem pilns" un "pārmērīgi dārgs".

Tomēr Jildizs uzsvēra, ka TANAP nav konkurents "Turkish Stream", par kura gala nosacījumiem vēl turpinās sarunas ar Krieviju.

BNS/Foto: Reuters