Krievija Krimā izmanto kaujas delfīnus
Jūnija beigās britu izlūkdienests, atsaucoties uz satelītu uzņēmumiem, ziņoja, ka Krievija pastiprinājusi Sevastopoles bāzes aizsardzību un divkārt palielinājusi dresētu delfīnu skaitu.
Vai patiešām delfīni var būt noderīgi karā? Šiem gudrajiem dzīvniekiem “iebūvēts” dabisks radars, kas ļauj zem ūdens lielā attālumā atrast zivis, bet militāristu kalpībā nokļuvušajiem – cilvēkus, kuģus, zemūdenes un citus objektus. Šo spēju var izmantot, lai atklātu diversantus un mīnētu kuģus, BBC skaidro Ukrainas militārais eksperts, pirmā ranga rezerves kapteinis Andrejs Riženko.
Apmācīti nogalināt
Jūras zīdītāju specvienību izveidoja PSRS laikā 70. gados Sevastopolē, Kazaku līcī, kur Riženko pavadīja bērnību. “Objekts bija slepens, bet par to daudz runāja,” viņš atceras. Šī bija eksperimentāla bāze, kas vēlāk pārveidota par zinātniski pētniecisko centru “Valsts okeanārijs”.
Sākotnēji delfīnus izmantoja tikai kā paraugus, lai radītu ātrākus kuģus, kas pārvietojas bez trokšņa. Tomēr okeanārijs kalpoja arī kara flotes interesēm un dažus apmācītus delfīnus nodeva vienībai, kas cīnījās pret diversantiem.
Kopš 1975. gada kaujas delfīni reāli apsargāja Sevastopoles līci, tie bija bruņoti un apmācīti nogalināt. Uz dzīvnieku ķermeņiem bija piestiprināts šķēps, ar kuru tie varēja iedurt peldētājam. Riženko šo ieroci redzēja pats jūras kara skolā Sevastopolē 80. gados. Nav gan ziņu, ka delfīni kaut reizi būtu sastapušies ar kādu diversantu.
Naktīs sūta patrulēt
Pēc PSRS sabrukuma okeanārijs pārgāja Ukrainas pakļautībā, un eksperimenti ar dzīvniekiem beidzās. Tos turpināja mācīt zinātniskos mērķos un vēlāk izmantot bērnu un pieaugušo ārstnieciskai terapijai, kuras jēgu gan zinātnieki tagad apšauba un dzīvnieku aizstāvji kritizē. 2013. gadā desmit delfīnus no okeanārija nodeva Ukrainas flotes rīcībā, trenētus meklēt objektus jūras dibenā.
Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā okeanāriju sagrāba krievu okupanti, bet darbinieki pārcēlās uz Odesu, kur turpina zinātnisko darbu. Ziņu, ka Ukraina izmantotu delfīnus militāros nolūkos, nav. Tikmēr Krievijas vienība cīņai pret diversantiem savākusi daļu delfīnu un naktīs izlaiž patrulēt jūrā, apgalvo Ukrainas eksperts flotes lietās Pāvels Lakijčuks.
Efektīva, bet veca prakse
Pērn uzņemtos satelītu foto redzams, ka krievi izvietojuši būrus ar trīs vai četriem delfīniem pie ieejas Sevastopoles līcī un tagad to esot kļuvis vēl vairāk. Eksperti uzskata, ka delfīni var būt ļoti efektīvi sargkareivji, no tiem nespēs aizbēgt neviens peldētājs. Cits jautājums gan, ka lielākais drauds okupantiem ir nevis ūdenslīdēji, bet zemūdens un virsūdens droni, kuru uzbrukumi jau ir pieredzēti.
Un delfīnu izmantošana patiesībā ir novecojusi prakse, mūsdienu rietumu tehnoloģijas ļauj izmantot mākslīgā intelekta vadītus zemūdens aparātus, tikai Krievijai tādu nav.
Krievijas karš pret Ukrainu ir nodarījis arī milzīgu ļaunumu Melnās jūras iemītniekiem – aprēķināts, ka bojā gājis ap 50 000 trīs sugu delfīnu. Tos nogalina mīnas, kuģu hidroakustikas izraisīta kontūzija un bombardēšanas.
