Rumānija pumpēs gāzi lielai daļai Eiropas
foto: OMV Solutions GmbH
“OMV Petrom” gāzes ieguves platforma netālu no Rumānijas krasta Melnajā jūrā. Šis uzņēmums darbojas jau 30 gadu.
Pasaulē

Rumānija pumpēs gāzi lielai daļai Eiropas

Kas Jauns Avīze

Rumānija gatavojas kļūt par lielāko dabasgāzes ražotāju Eiropas Savienībā un uzticamu enerģijas avotu.

Rumānija pumpēs gāzi lielai daļai Eiropas...

Kopā ar Austrijas naftas un gāzes kompāniju OMV rumāņi iegūs gāzi no jau 2012. gadā Melnajā jūrā atklātas atradnes, kas 2027. gadā varētu lielā mērā nodrošināt visu Dienvidaustrumeiropu.

Investīcijas šajā projektā var sasniegt četrus miljardus eiro. Pusi uzņemsies Austrijas OMV kontrolētā Rumānijas firma “OMV Petrom”, otru pusi ieguldīs kompānija “Romgaz”, kur 70% pieder Rumānijas valstij.

Rumānijas valdībai un pensiju fondam pieder arī vairāk nekā 42% akciju “OMV Petrom”, bet Austrijas koncernam 51 procents. Ilgu laiku Rumānija kavējās ar tik lieliem ieguldījumiem, bet Krievijas karš pret Ukrainu lika domas mainīt.

Par “Neptun Deep” nosauktā atradne atrodas 160 kilometru no krasta 100 līdz 1000 metru dziļumā. Tuvākajos trīs līdz četros gados jāuzbūvē urbšanas platforma, zem ūdens jāizveido desmit urbumu, jāuzstāda trīs zemūdens cauruļvadu sistēmas, jāizbūvē galvenais cauruļvads līdz krastam Tuzlas pilsētas rajonā, kur arī jāierīko infrastruktūra.

Pēc tam apmēram desmit gadus varēs izmantot atradni, kuras apjoms novērtēts par 100 miljardiem kubikmetru. Tas ievērojami pārsniedz pašas Rumānijas vajadzības un ļaus apkārtējām valstīm atbrīvoties no “Gazprom” atkarības, it īpaši Balkānos.

Rumānija varētu piegādāt gāzi arī Austrijai. Pašlaik vēl aizvien OMV to pērk no Krievijas, saņemot tranzītā caur kara plosīto Ukrainu, taču Austrijas valdība aicina kāpt nost no “Kremļa adatas”. Tiesa gan, Rumānijas ieguve sāksies tikai 2027. gadā, bet OMV noslēgusi ar “Gazprom” ilgtermiņa līgumus līdz 2040. gadam.

Austrijai vēl ir iespēja pirkt sašķidrināto gāzi, kuru piegādā uz jaunajiem termināļiem Vācijā. Iespējas piegādāt ir – pa cauruļvadiem caur Vāciju un Čehiju, kas savulaik būvēti kā turpinājums Krievijas “Nord Stream”.