Visā Lietuvā veic kratīšanas saistībā ar antikonstitucionālu grupējumu vai organizāciju darbību

Kratīšanas jau no agra rīta sāktas deviņu personu mājās, darbavietās un tipogrāfijā, kur iespiestas proklamācijas, kurās Lietuva dēvēta par ASV koloniju, slavināts Krievijas lēmums par Krimas aneksiju un izteikti citi līdzīga veida apgalvojumi. Tiek pārbaudīti arī šo personu datori un sarakste.

Izmeklēšanu nolemts sākt janvāra vidū, reaģējot uz drošības dienestu sniegto informāciju. To uzticēts veikt Klaipēdas apgabala prokuratūrai, jo tieši šajā reģionā izplatīts visvairāk proklamāciju.

Tiek izmeklēta vismaz viena epizode par internetā publicētiem draudiem prezidentei Daļai Grībauskaitei, kā arī proklamācijās norādīto interneta vietņu darbība un tajās publicētie izteikumi, norādījis Klaipēdas apgabala prokuratūras galvenais prokurors Simons Minkevičs

Izmeklētājiem izdevies noteikt personu loku, kas Lietuvā mudina jauniešus netieši atbalstīt prokrieviskās partijas un kustības, rīkot piketus pret likumīgi ievēlēto Lietuvas vadību, valsts dalību NATO un Eiropas Savienībā, kā arī pret Lietuvas pievienošanos eirozonai un citām ekonomiskajām un sociālajām norisēm.

Kā pastāstījis Minkevičs, vismaz daļa no personām, kas jau identificētas, savā starpā ir saistītas. Pēc viņa teiktā, pagaidām nav ziņu, vai kāda no šīm personām aizturēta, bet tas varētu notikt.

"Visupirms centīsimies noteikt šo proklamāciju un izplatīto aicinājumu autorus. Tiek pētīta viņu iespējamā saistība ar, iespējams, naidīgas valsts iestādēm, institūcijām un organizācijām, kas varētu darboties pret Lietuvas Republiku, pret Lietuvas suverenitāti," sacījis prokurors.

"Nebūsim naivi - šīs deviņas personas, kuru uzvārdi figurē pirmstiesas izmeklēšanā, iespējams, atrodas mūsu austrumu kaimiņu ietekmē," viņš spriedis. "Viņi mēģina veidot noskaņojumu, ka Lietuvā dzīvot ir slikti, bet tas, kas notiek Krimā, ir brīnišķīgi. Tādēļ sākta pirmstiesas izmeklēšana par antikonstitucionālu grupējumu vai organizāciju veidošanu un darbību, kas ir smags noziegums."

Saskaņā ar mediju rīcībā nonākušajām ziņām šo personu skaitā ir Šauļu labējais radikālis Žilvins Razmins, ar skandaloziem paziņojumiem un sazvērestības teoriju apcerēšanu pazīstamā Krievijas atbalstītāja Milda Bartašūnaite, Ģiedrjus Grabausks, kurš nesen Kauņā organizējis piketu pret NATO, un Vaids Lekstutis, kurš dibinājis organizāciju "Būsim vienoti" un nemitīgi izplata Lietuvu noniecinošu informāciju. Pārējos uzvārdus Minkevičs nav atklājis.

Pēc viņa teiktā, apsūdzības šai lietā vēl nevienam nav izvirzītas, bet atkarībā no kratīšanu rezultātiem tas varētu notikt jau nākamajā nedēļā.

Personām, kuras dibinājušas organizācijas vai bruņotus grupējumus ar mērķi nelikumīgā ceļā mainīt Lietuvas valsts konstitucionālo kārtību, apdraudēt valsts neatkarību vai teritorijas nedalāmību, kā arī personām, kuras darbojušās šādās organizācijās vai grupējumos, Lietuvas kriminālkodeksā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz desmit gadiem, bet Minkevičs piebildis, ka nozieguma kvalifikācija vēl var mainīties.

Izmeklētāji pieļauj, ka aktīvos prokremliskās propagandas izplatītājus vieno konkrētas saites, iespējams, arī finansiālas. Kratīšanas laikā iegūtajā digitālajā informācijā, domājams, tiks meklēti arī dati par šo personu darbības koordinēšanu no malas.

Lietuvas Valsts drošības departamenta preses sekretārs Vītauts Makausks apstiprinājis, ka prokuroru pieminētās personas drošībnieku redzeslokā atradušās jau sen.

Pēc neoficiālām "Delfi.lt" avotu ziņām, kratīšanas laikā izraisījušies dažādi incidenti, dažas no personām mēģinājušas bēgt, taču nesekmīgi.

Kā portālam "Lrytas.lt" izteicies politologs un propagandas pētnieks Nerijus Maļukevičs, tiesībsargāšanas iestāžu redzeslokā nonācis arī kāds darbonis, kurš sarakstījies ar pazīstamo Kremļa ideologu Aleksandru Duginu.

Eksperts arī prognozējis, ka Kremļa polittehnologi metīsies aizstāvēt lietā iesaistītās personas un kritizēs "vārda brīvības problēmas Lietuvā", tādēļ ir svarīgi dot sabiedrībai nepārprotamu ziņu, kādēļ veiktas kratīšanas.

Pēc viņa teiktā, paši Kremļa polittehnologi atzīst, ka Lietuvā, kur ir mazāk krievvalodīgo, viņiem grūtāk iegūt sabiedrības atbalstu nekā Latvijā vai Igaunijā.