Kad bagātie izvēlas doties nāvējošā ceļojumā, kuram jāatmaksā glābšanas izdevumi?
Kad 2007. gadā virs Nevadas kalnu grēdām pazuda miljonāra Stīva Foseta lidmašīna, avantūrists jau bija iemesls divām ārkārtas glābšanas operācijām tūkstošiem jūdžu attālumā. Un tas izraisīja asu jautājumu. Kuram būtu jāsedz avantūrista meklēšanas izdevumi?
"Pieci cilvēki tikko zaudējuši dzīvību, un sākt runāt par apdrošināšanu, visiem glābšanas darbiem un izmaksām var šķist diezgan bezjūtīgi, taču galu galā izmaksas ir," teica Bostonas Universitātes Viesmīlības administrācijas skolas dekāns un tūrisma pētnieks Aruns Upneja.
"Daudzi cilvēki teiks: "Kāpēc sabiedrībai būtu jātērē nauda glābšanas darbiem, ja (šie cilvēki) ir pietiekami turīgi, lai varētu iesaistīties šajās riskantajās darbībās?""
Zemūdene "Titan" un tās glābšanas operācija
Glābēju komanda atzinusi par mirušiem piecus cilvēkus, kas svētdien ar dziļūdens zemūdeni "Titan" devās dzelmē Atlantijas okeāna ziemeļos, lai aplūkotu ...
Šim jautājumam tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, jo ļoti turīgi ceļotāji, kas meklē neparastus piedzīvojumus, tērē lielus līdzekļus, lai pārvarētu virsotnes, kuģotu pāri okeāniem un lidotu kosmosā.
ASV Krasta apsardze piektdien atteicās sniegt izmaksu aplēsi par saviem centieniem atrast "Titānu" - zemūdens kuģi, kas, kā apgalvo izmeklētāji, ir nogrimis netālu no pasaules slavenākā kuģa vraka. Starp pieciem bojāgājušajiem bija miljardieris, britu uzņēmējs, kā arī tēvs un dēls no vienas no Pakistānas ievērojamākajām ģimenēm. Operators no pasažieriem iekasēja 250 000 ASV dolāru par dalību braucienā.
"Mēs nevaram piešķirt naudas vērtību meklēšanas un glābšanas gadījumiem, jo krasta apsardze nesaista izmaksas ar dzīvības glābšanu," sacīja aģentūra.
Lai gan Krasta apsardzes misijas izmaksas, visticamāk, sasniegs miljonus dolāru, federālie likumi parasti aizliedz tai iekasēt atlīdzību par meklēšanas vai glābšanas pakalpojumiem, teica Stīvens Koertings, ASV advokāts Menas štatā, kurš specializējas jūras tiesībās.
Taču tas neatrisina plašāku jautājumu par to, vai turīgiem ceļotājiem vai uzņēmumiem būtu jāuzņemas atbildība pret sabiedrību un valdībām par šāda riska uzņemšanos.
"Šis ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem, uz kuru ir grūti rast atbildi," sacīja Nacionālās nodokļu maksātāju savienības prezidents Pīts Seps, norādot, ka valdības finansēto glābšanas pasākumu pārbaudes aizsākās jau pagājušā gadsimta 90. gados, kad britu miljardieris Ričards Brensons veica lidojumus ar gaisa balonu.
Šo resursu pieprasījums tika izcelts 1998. gadā, kad Foseta mēģinājums aplidot zemeslodi ar gaisa balonu beidzās ar nogrimšanu okeānā 500 jūdzes no Austrālijas. Austrālijas Karaliskie gaisa spēki nosūtīja Hercules C-130 transporta lidmašīnu, lai viņu atrastu. Francijas militārā lidmašīna nogādāja 15 cilvēku glābšanas plostu Fosetam, pirms viņu izcēla garāmbraucoša jahta.
Kritiķi ierosināja, ka Fosetam būtu jāsamaksā rēķins. Viņš šo ideju noraidīja.
Tā paša gada beigās ASV krasta apsardze iztērēja vairāk nekā 130 000 ASV dolāru, lai glābtu Fosetu un Brensonu pēc tam, kad viņu gaisa balons nokrita okeānā pie Havaju salām. Brensons teica, ka samaksātu, ja krasta apsardze to pieprasītu, taču aģentūra to nelūdza.
Deviņus gadus vēlāk pēc tam, kad Foseta lidmašīna pazuda virs Nevadas īsa lidojuma laikā, štata Nacionālā gvarde uzsāka mēnešiem ilgu meklēšanu, kuras laikā tika atrastas vairāku citu gadu desmitiem vecu avāriju atlūzas, bet miljonārs netika atrasts.
Valsts paziņoja, ka misija nodokļu maksātājiem izmaksāja 685 998 ASV dolārus, no kuriem 200 000 ASV dolāru sedza privāts ieguldījums. Taču, kad gubernatora Džima Gibonsa administrācija paziņoja, ka tā pieprasīs atlīdzināt pārējos izdevumus, Foseta atraitne iebilda, norādot, ka viņa pati saviem privātiem meklējumiem iztērējusi 1 miljonu dolāru.
