“Ir kļūdas, bet klājas labāk, nekā cerēju,” Arestovičs komentē pretuzbrukumu un bažas par foto ar degošo Rietumu tehniku

Mēnešiem gatavotie manevri pret okupantu aizsardzības pozīcijām Ukrainas austrumos un dienvidos ir, iespējams, visvairāk aprakstītie, analizētie, prognozētie un citādi atspoguļotie militārie plāni pēdējo lielo pasaules konfliktu ietvaros.

Tiem uzsākoties, liela daļa gaidīja ko līdzīgu Ukrainas spēku zibens-ātrajiem panākumiem pērn, Harkivas virzienā, taču tā vietā sociālajos tīklos daudz lielāku ievērību guva nevis strauji no sarkana uz zaļu pārkrāsota karte, okupantiem atkāpjoties, bet gan bildes ar satriektu Rietumu valstu nodrošināto tehniku.

Harkiva – izņēmuma gadījums

Notiekošo jau ir skaidrojuši vairāki militārie eksperti, norādot, ka šāda veida pretuzbrukums, kurš tiek vērsts pret mēnešiem ilgi nostiprinātām aizsardzības pozīcijām, nevar izvērsties tā, kā izvērtās ofensīva Harkivas virzienā, kur šāda gatavošanās nenotika.

Papildus tam ir jāņem vērā Ukrainas puses piekoptais “klusums” attiecībā pret panākumiem un zaudējumiem frontē, laikā, kad notiek manevri.

Uztverot to, ka daļa sabiedrība nav sagaidījusi cerēto triumfu jau pirmajās dienās, notiekošo Ukrainas dienvidos un austrumos komentējis arī bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

Diskusijā ar Kremļa opozicionāru, juristu Marku Feiginu Arestovičs norāda, ka pašreiz pieejamā informācija par reāli frontē notikušo liek viņam secināt, ka Ukrainas pretuzbrukums norit aptuveni divas reizes sekmīgāk, nekā viņš prognozējis.

“Ir jāsaprot, ka pretuzbrukums pret šādi nocietinātām aizsardzības līnijām nevar nest rezultātus dažu dienu laikā. Manā ieskatā pirmie uzdevumi ir izpildīti. Personīgi es negaidīju pat tik strauju virzību kāda ir tagad. Mums šeit daži saka – viss nav tā, kā Harkivas gadījumā – bet ir jāsaprot, ka Harkiva bija ļoti netipisks izņēmuma gadījums. Normālā situācijā šādi manevri faktiski izpaužas kā skriešana vienam pret otru, kamēr kādam salūzt kauli. Tie parasti ir lieli zaudējumi,” pauž Arestovičs.

“Tas, ka jau vismaz trīs vietās ir veiksmīgi izpildīti atsevišķi uzdevumi un vienā vietā ir diezgan labs ienaidnieka aizsardzības pārrāvums, tas ir ļoti labs rādītājs. Ko tādu esi gaidīju kādā desmitajā, trīspadsmitajā diennaktī,” piebilda eksperts.

Kara realitāte nežēlos arī Rietumu tehniku

Arestovičs arī norādīja, ka nevajadzētu dzīvot ilūzijās par to, ka Ukrainas spēki nepiedzīvos zaudējumus.

“Zaudējumi būs neizbēgami. Taču līdz šim to ir daudz mazāk, nekā šādās situācijas būtu prognozējams. Iet virsū pozīcijām, kuras ienaidnieks ir labi nostiprinājis, un, kurās tas mūs gaida – tā ir pati smagākā situācija,” skaidro Arestovičs.

Komentējot kadrus ar satriekto Rietumu militāro tehniku, Arestovičs norādīja, ka tehnikas zaudējumi arī ir sagaidāms šādu militāro manevru rezultāts.

“Jā, mums ne visi komandieri ir Džordži Patoni [izcils Otrā pasaules kara ASV spēku ģenerālis] tikai dēļ tā iemesla, ka mums mūsu spēki bija jāpalielina vairākkārt īsā laika posmā. Un nav iespējams šādā situācijā nevainojami apmācīt militāro personālu,” nevairījās paust Arestovičs.

Runājot par Rietumu militāro tehniku, Arestovičs arī piebilda, ka tā vairākos gadījumos ir izglābusi apkalpi no drošas nāves: “Mēs redzam satriektas bruņumašīnas, bet tām blakus nav mirušu karavīru. Tas ir rādītājs Rietumu militārās tehnikas pārākumam. Tā izpilda savu funkciju, pasargā karavīrus.”

Bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks, kurš ir eksperts arī militāros jautājumos, piebilda, ka to, kura būs galvenā Ukrainas pretuzbrukuma ass, noteiks tas, kā krievu okupantu spēki izvēlēsies izmantot savas rezerves.

Uz Feigina jautājumu – kādēļ Kremļa propagandisti jau pirmajās dienās, kad vēl nekas nav skaidrs, izvēlējušies vēstīt par “neizdevušos Ukrainas pretuzbrukumu” – Arestovičs atbild, ka Krievijā propaganda šobrīd nedomā ilgtermiņā, bet gan dzīvo “no kliedziena līdz kliedzienam”.

Kopumā Arestovičs atzina, ka šobrīd frontē viss nav ideāli, taču kopējā situācija ir raksturojama kā laba.