Polijas valdība ar viltus apsūdzībām nobīda malā opozīcijas līderi

Partijai "Likums un taisnīgums" nevajadzētu izvairīties no jautājumiem par to, ka tā ar dažiem saviem politikas virzieniem atdarinājusi Krievijas naratīvu un intereses. Tieši tā būtu jāinterpretē apkaunojošais "Lex Tusk" likums, kas tika pieņemts 26. maijā un ko parakstījis Polijas prezidents.

Vairāk nekā tikai atkāpšanās no demokrātijas

26.maijā partijas "Likums un taisnīgums" kontrolētais parlaments Polijā pieņēma likumu, kas iedēvēts par "Lex Tusk" un kas paredz izveidot īpašu parlamentāro komisiju, lai izmeklētu un apturētu to pilsoņu sabiedriskās brīvības, kurus tur aizdomās par "kalpošanu Maskavas interesēm".

Šīm personām tiktu atņemtas tiesības ieņemt valsts amatus bez pienācīga tiesas procesa.

Pēc Polijas prezidenta paraksta uz jaunā likuma valdība sāks politiski kontrolētu administratīvu procedūru, lai no vēlēšanu cīņas izslēgtu personas, kuras tā apsūdz sazvērestībā ar Krieviju, proti, opozīcijas līderi Donaldu Tusku.

[Redakcijas piezīme: Pēc plašas kritikas un Rietumu sabiedroto iebildumiem Polijas prezidents Andžejs Duda 2.jūnijā - jau pēc šī raksta tapšanas - piekāpās attiecībā uz jauno likumu, paziņojot, ka ierosinās grozījumu, kas neļaus komisijai piemērot bargus sodus personām, kuru darbību tā izmeklē. Tā vietā komisija tikai nāktu klajā ar paziņojumu, kurā norādītu, ka persona ir padevusies Krievijas ietekmei un nav garantiju, ka tā pienācīgi strādās sabiedrības interesēs.]

Paradoksāli aizdomas par piekāpšanos Krievijas interesēm pēdējā laikā visvairāk kritušas uz Varšavas politiskajiem soļiem, kurus tagad aizēno šis atklāti skandalozais likums.

"Likums un taisnīgums" un tās līderis Jaroslavs Kačiņskis, iespējams, mēģina izmantot šo triku, lai novērstos no nepatīkamās realitātes, ka vairāki tās politikas virzieni ir vismaz pielāgoti Kremlim, ja ne tā iedvesmoti. Tā nav vienkārša atkāpšanās no demokrātijas, bet gan apzināta politiska inovācija, lai grautu demokrātiju.

Mediji, enerģētika un demokrātiskā drošība

Kremļa spēļu grāmatā ir politikas iniciatīvas, kas tiek īstenotas vairākos nelielos, aprēķinātos likumdošanas soļos; šīs šķietami savstarpēji nesaistītās izmaiņas galu galā noved pie lieliem politiskā virziena pavērsieniem.

Šīs izmaiņas likumos ir tikai vēl viena hibrīdo operāciju forma pret demokrātisko iekārtu, maskējoties ar ienaidnieka identificēšanu.

Ungārijā it kā nelieli likumdošanas pasākumi pret presi izspieda neatkarīgos medijus. Polijā valsts naftas uzņēmums "PKN Orlen", kura izpilddirektors Daniels Objteks ir Kačiņska tuvs sabiedrotais, iegādājās 20 no 24 reģionālajiem laikrakstiem, un tam ir plašs plašsaziņas līdzekļu portfelis visā reģionā.

Tas pats uzņēmums nodeva degvielas noliktavas (kritiski svarīgu infrastruktūru) īpašniekiem no Saūda Arābijas, nesniedzot garantijas, ka šie aktīvi netiks nodoti Krievijai vai citām potenciāli ļaunprātīgām valstīm. Tas ir īpaši svarīgi, jo valdība pašlaik izstrādā jaunu likumu, kas varētu nodot pilnas īpašumtiesības par šādu energoapgādi ārvalstu dalībniekiem. ASV vēstnieks Polijā Marks Bžeziņskis nosūtīja valdībai vēstuli, kurā uzsvēra šāda soļa iespējamās problēmas, ko laikraksts "Gazeta Wyborcza" izgaismoja "Lex Tusk" pieņemšanas dienā.

Nav noslēpums, ka kontrole pār energoresursiem un izmeklēšana par Krievijas iejaukšanos ir kritiski svarīga demokrātijas drošībai visās NATO un Eiropas Savienības (ES) valstīs. Polijā ideja izsekot Krievijas iejaukšanos vēlēšanās faktiski nāca no paša Donalda Tuska.

Tusks 2022.gada rudenī ierosināja, lai īpaša parlamentārā komanda izmeklē Maskavas ietekmi uz Polijas fosilā kurināmā tirgu. Viņš sacīja, ka Krievijas dienestu ietekmi uz "Likums un taisnīgums" enerģētikas politiku var noskaidrot tikai izmeklēšanas komisija.

Tikai mēnesi iepriekš Kačiņskis izteicās, ka oficiālie diplomātiskie kontakti ir tikai sazvērestība pret Poliju: ""Pilsoniskās platformas" [valdība] piekāpās Krievijai." Galvenais vēstījums bija, ka "Donalds Tusks vēlas komunicēt ar Krieviju". "Likums un taisnīgums" izolacionistiski noskaņotajiem vēlētājiem tam bija jāizklausās pēc nodevības.

Tusks pauda bažas par Krievijas iejaukšanos iepriekšējās vēlēšanās un abu "Likums un taisnīgums" termiņu laikā. Kremļa interese jaukties Polijas politikā rada pamatotas bažas, un tam ir vēl citi politiskie pierādījumi.

Neraugoties uz ASV izlūkdienestu brīdinājumiem par gaidāmo Krievijas iebrukumu Ukrainā, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis divus mēnešus pirms tam parakstīja Varšavas samita paktu ar tādām atklāti prokrieviskām partijām kā Austrijas Brīvības partija, Francijas politiķes Marinas Lepēnas Nacionālā apvienība un Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna "Fidesz".

Demokrātiskās pārvaldes sagrāve

Pat šajā kontekstā ir skaidrs, ka "Likums un taisnīgums" līderis izmanto spēcīgās pretkrieviskās sajūtas, lai ietvertu gaidāmās vēlēšanas viltus aizsegā.

Valstī, kuru tik ļoti biedē Krievijas garā ēna, tas ir salīdzinoši viegli, jo jau aizdomas vien par sarunu ar Kremļa amatpersonām grauj sabiedrības uzticību.

Rādīšana ar pirkstu uz pretiniekiem, lai novērstu aizdomas, ir padomju stila vatabautisms.

Polijas parlamentārā komisija pret Krievijas ietekmi faktiski leģitimizētu sevi ar... Kremļa graujošo naratīvu. Atcerieties telekanāla RT galveno saukli "Jautājiet vairāk".

Ar to pietiktu, lai "Likums un taisnīgums" varētu nobīdīt malā Tusku uz valsts demokrātiskās drošības rēķina. Faktiski tiktu zaudētas balsis, kas varētu tikt nodotas par opozīcijas līderi(-iem).

Tā nav tikai Polijas problēma, bet gan ļoti lipīga apzināta prakse, kas apdraud demokrātijas visā pasaulē.

Pagājušā gada sākumā Redžeps Tajips Erdogans saprata, ka viņa pārvēlēšana ir apdraudēta, tāpēc viņa valdība ieslodzīja cietumā viņa galveno konkurentu un, vēl svarīgāk, izslēdza viņu no vēlēšanu sacensības.

Lai gan Erdogans un Kačiņskis izmanto atšķirīgus tiesiskos instrumentus, viņu valdību mērķis ir viens un tas pats. Faktiski tās vēl vairāk falsificē demokrātisko procesu.

Divas kritiski svarīgas NATO valstis rada lipīgu praksi, par kuru būtu jāuztraucas visiem sabiedrotajiem, ņemot vērā Krievijas karu pret Ukrainu.

Karš Ukrainā ir pamatoti padarījis Poliju par stūrakmeni Rietumu atbalstam Kijivai. Tagad "Likums un taisnīgums" valdība uzskata, ka var noslēpt savu iepriekš pieņemto autokrātisko politiku un pret Rietumiem vērsto naratīvu, kas atspoguļoja Kremļa propagandu.

Novembrī Polijā notiks parlamenta vēlēšanas, un labējā spārna valdība izrāda pamatīgas vājuma pazīmes.

Neskatoties uz atrašanos pie varas pēdējos astoņus gadus, Polijas valdībai nav izdevies dominēt sociālajos medijos; tā ir spējusi saglabāt savu 30-35% atbalstu, bet nav spējusi paplašināt savu ietekmi starp neizlēmīgajiem vēlētājiem.

Lai gan galvenā opozīcijas partija atpaliek no viņiem par aptuveni 10 procentpunktiem, Tusks varējis pārspēt vairākas savu sāncenšu iniciatīvas.

Kad divu būtisku NATO valstu līderi sola vispirms drošību, bet demokrātiju nekad, pārējie sabiedrotie nedrīkst novērsties.

Ankaras un Varšavas autokrāti apzināti demontē demokrātisko procesu, cerot, ka aizsardzības stimulētais pieprasījums pēc drošības Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs būs pietiekams attaisnojums.

Šajā kontekstā uz spēles ir likta demokrātijas drošība.

Faktiski Polija no NATO stūrakmens kļūst par vēl vienu problemātisku dalībvalsti - nedemokrātisku valsti, kas strauji virza uz priekšu militārismu.