Pēdējos 40 gados Eiropā strauji samazinājies putnu skaits

Pētījumu koordinēja Francijas Nacionālais zinātniskās pētniecības centrs, un tā laikā tika apkopota informācija no 28 Eiropas valstīm.

Meža putnu skaits šajā laika periodā samazinājies par aptuveni 18%, pilsētu putnu – par 28%, bet lauksaimniecības zonu putnu – pat par 57%. Faktiski katru gadu putnu skaits samazinās par aptuveni 20 miljoniem.

Visnelabvēlīgākā ietekme ir plašai mēslošanas un augu ķīmisko aizsardzības līdzekļu lietošanai, taču posti nodara arī globālā sasilšana, un vēsākās klimata joslās dzīvojošo putnu skaits samazinājies par 40%, vēsta "lsm.lv".

Savukārt Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājas lapā publicētajā 2021. gada pētījumā norādīts, ka populācija sarūk 175 sugām, no kurām astoņas sugas — mājas zvirbulis (Passer domesticus), dzeltenā cielava (Motacilla flava), mājas strazds (Sturnus vulgaris), lauku cīrulis (Alauda arvensis), vītītis (Phylloscopus trochilus), ģirlicis (Serinus serinus), kaņepītis (Linaria cannabina) un lauku zvirbulis (Passer montanus) — veido 69% no šī samazinājuma. Savukārt populācija pieaug 203 putnu sugām, no kurām astoņas — melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla), čuņčiņš (Phylloscopus collybita), melnais mežastrazds (Turdus merula), paceplītis (Troglodytes troglodytes), dadzītis (Carduelis carduelis), sarkanrīklīte (Erithacus rubecula), lauku balodis (Columba palumbus) un zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) — veido 66% no šī pieauguma.

Vislielākais populācijas samazinājums – par 247 miljoniem īpatņu jeb 50% populācijas — konstatēts mājas zvirbulim, savukārt dzelteno cielavu skaits samazinājās par 97 miljoniem, mājas strazdu skaits — par 75 miljoniem, bet lauku cīruļu skaits — par 68 miljoniem īpatņu.
Visvairāk īpatņu skaits samazinājies lauksaimniecības zemju un zālāju putnu sugām, turklāt visstraujākā samazināšanās notikusi pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, bet pēdējā desmitgadē šis kritums ir palēninājies, lielā mērā pateicoties ES Putnu direktīvai un Biotopu direktīvai.