VIDEO: Ķīnas zinātnieki sāk “ierakties” 11 kilometrus zem Zemes virsmas
Ķīna ir sākusi urbt savu dziļāko urbumu, cenšoties izpētīt planētas apgabalus dziļi zem virsmas. Urbuma urbšana sākās otrdien, 6. jūnijā, Tarimas tuksnesī, Ķīnas ziemeļrietumu reģionā Siņdzjanas reģionā, vēsta Ķīnas valsts pārvaldītā ziņu aģentūra Siņhua.
Plāntos, ka 11 100 metru dziļā šahta caururbsies vairāk nekā 10 ģeoloģiskajiem slāņiem un sasniegs krīta perioda nogulumus Zemes garozā – slāņveida iežus, kas varētu būt izveidojušies pirms 145 miljoniem gadu.
Paredzams, ka projekts tiks pabeigts 457 dienās, un Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļi to atzinīgi novērtējuši kā " dziļo orientieri Ķīnas Zemes izpētē".
Dziļais izpētes urbums ļaus zinātniekiem izpētīt Zemes iekšējo struktūru un evolūciju, kā arī sniegt datus ģeozinātnes pētījumiem, teikts Ķīnas Nacionālās naftas korporācijas, valsts vadošās naftas un gāzes ražotāja, kas vadīja projektu, paziņojumā.
“Urbšanas projekta būvniecības grūtības var salīdzināt ar lielu kravas automašīnu, kas brauc pa divām plānām tērauda trosēm," aģentūrai Xinhua sacīja Ķīnas Inženieru akadēmijas zinātnieks Suns Dzjinšens.
Iekārtas, kas sver vairāk nekā 2000 tonnas, ir paredzētas, lai izturētu pazemes temperatūru līdz 200 grādiem pēc celsija un atmosfēras spiedienu, kas ir 1300 reizes lielāks. Papildus ārkārtējiem apstākļiem dziļi zem virsmas izaicinājumu papildina arī skarbā zemes vide Tarimas baseinā, kur atrodas Ķīnas karstākais un sausākais tuksnesis.
Projekts ir daļa no valsts centieniem izpētīt jaunas robežas kosmosā un zem Zemes virsmas. 2021. gadā Ķīnas prezidents mudināja valsts vadošos zinātniekus pārvarēt jaunus šķēršļus dažādās jomās, tostarp Zemes dziļajā izpētē.
Atsevišķi Sji Dzjiņpins ir arī uzsvēris nepieciešamību palielināt vietējo energoapgādi, mudinot Ķīnas enerģētikas gigantus meklēt dabas resursus.
Ir zināms, ka īpaši Sjiņdzjanas reģions ir bagāts ar derīgo izrakteņu atradnēm un naftu. Tikai pagājušajā mēnesī “Sinopec”, Ķīnas lielākais pārstrādes uzņēmums, atklāja ievērojamas naftas un gāzes rezereves izpētes urbumā Tarimas baseinā vairāk nekā 8500 metru dziļumā zem virsmas.
Kolas superdziļais dziļurbums Krievijas ziemeļrietumos ir 12 262 metru dziļums, kas ir pasaulē dziļākais cilvēka radītais urbums.
