Klusā okeāna reģionā zinātnieki atklāj līdz šim nezināmas 5000 sugu
Zinātnieki ir atklājuši vairāk nekā 5000 jaunu sugu, kas dzīvo jūras gultnē neskartā Klarionas-Klipertonas Klusā okeāna apgabalā. Tas ir identificēts kā nākotnes dziļūdens minerālu ieguves vieta, liecina šajā apgabalā veikto vides apsekojumu pārskats.
Šī ir pirmā reize, kad apzināta iepriekš nezināmā bioloģiskā daudzveidība Klārionas-Klipertonas zonā. Tā ir arī ar derīgiem izrakteņiem bagāta okeāna zona starp Havaju salām un Meksiku Klusajā okeānā. Pētījumi par bioloģisko daudzveidību būs ļoti svarīgi, lai novērtētu sugu izzušanas risku, ņemot vērā, ka līgumi par izrakteņu ieguvi gandrīz neskartajā apgabalā šķiet nenovēršami.
Lielākā daļa dzīvnieku, ko identificējuši pētnieki, kuri pēta šo zonu, zinātnei ir jauni. Lai labāk izprastu šīs trauslās ekosistēmas un tās jaunatklāto iemītnieku ieguves ietekmi, starptautiska zinātnieku komanda ir izveidojusi pirmo “Klārionas-Klipertonas kontrolsarakstu”, apkopojot visus ierakstus no ekspedīcijām uz reģionu. Publicēts žurnālā “Current Biology”, tajā ir iekļautas 5578 dažādas sugas, no kurām aptuveni 88% līdz 92% nekad agrāk nebija redzētas.
Zinātnieki norādījuši, ka okeāna gultne reģionā ir "brīnišķīga vieta", kur, neskatoties uz ārkārtējo aukstumu un tumsu, dzīve plaukst. Viens no atklātajiem dziļjūras dzīvniekiem tika nosaukts par "sveķvāveri" tā milzīgās astes un želejveida izskata dēļ. Ir arī stikla sūkļi, no kuriem daži izskatās kā vāzes. Visizplatītākās radību kategorijas CCZ ir posmkāji, tārpi, zirnekļu dzimtas pārstāvji un adatādaiņi, kas ietver dzeloņveida bezmugurkaulniekus, piemēram, jūras ežus un sūkļus.
Zinātnieki arī norāda, ka uzsākot dziļūdens resursu ieguvi, tiks nodarīts neatgriezenisks kaitējums ekosistēmām.
