Ņujorka grimst pati zem sava svara, secina zinātnieki
Jaunā pētījumā konstatēts, ka Ņujorka grimst zem visu tās ēku kopējā svara, vēsta CNN.
Šis pakāpeniskais process var radīt problēmas pilsētai, ap kuru jūras līmenis paaugstinās vairāk nekā divas reizes straujāk nekā pasaulē, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam tas paaugstināsies par 20 līdz 76 centimetriem.
Turklāt zinātnieki prognozē, ka cilvēka izraisītās klimata krīzes dēļ biežāk gaidāmi tādi ekstremāli laikapstākļi kā viesuļvētras.
"Mēs esam tālu no tā, lai okeāns vienkārši pārvietotos," teica pētījuma galvenais autors Toms Pārsonss, ASV Ģeoloģiskās izpētes dienesta pētnieks ģeofiziķis. "Taču mēs esam piedzīvojuši pāris lielu viesuļvētru - Sandija un Ida Ņujorkā, kad spēcīgas lietusgāzes izraisīja pilsētas applūšanu, un dažas urbanizācijas vājās vietas ir ļāvušas ūdenim ieplūst pilsētā."
Darba, kas publicēts žurnālā Earth's Future, mērķis ir parādīt, kā augstceltnes piekrastes, upju vai ezeru krastos varētu veicināt plūdu risku nākotnē un ka būtu jāveic pasākumi, lai mazinātu potenciāli bīstamo ietekmi.
Pētnieki aprēķināja 1 084 954 ēku masu, kas tajā laikā atradās piecos Ņujorkas rajonos, un secināja, ka tās svēra aptuveni 762 miljardus kilogramu, kas atbilst aptuveni 1,9 miljoniem pilnībā noslogotu Boeing 747-400 lidmašīnu svaram.
Pēc tam pētījuma grupa izmantoja simulācijas, lai aprēķinātu šī svara ietekmi uz zemi, salīdzinot to ar satelītu datiem, kas parāda faktisko virsmas ģeoloģiju. Šī analīze atklāja, cik strauji pilsēta grimst: "Vidējais rādītājs ir aptuveni 1 līdz 2 milimetri gadā, bet dažās vietās, kur iegrimšana ir lielāka, tas sasniedz aptuveni 4,5 milimetrus gadā," teica Pārsonss.
Zemes iegrimšana ir tehnisks termins, ar ko apzīmē Zemes virsmas iegrimšanu vai nosēšanos dabisku vai mākslīgu iemeslu dēļ. 2022. gada septembrī veiktā pētījumā konstatēts, ka 44 no 48 visblīvāk apdzīvotajām piekrastes pilsētām ir teritorijas, kas iegrimst straujāk nekā jūras līmenis paaugstinās. Šajā jaunākajā pētījumā ir izmantota jauna pieeja, jo īpaši ņemot vērā Ņujorkas ēku svaru un to, kā tās veicina zem tām esošās zemes iegrimšanu.
Tomēr ne visa nogrimšana ir saistīta ar ēkām. "Mēs varētu novērot dažus sakritības gadījumus, kad būvniecība notiek uz ļoti mīkstām augsnēm un mākslīgā pildījuma," teica Pārsonss. "Citās vietās mēs redzam iegrimšanu, ko ir grūti izskaidrot. Un tam ir daudz dažādu cēloņu, piemēram, pēcleduslaikmeta atslābums, kas notika pēc pēdējā ledus laikmeta, vai gruntsūdeņu sūknēšana."
Saskaņā ar pētījuma datiem daži Manhetenas, Bruklinas un Kvīnsas rajoni ir vieni no tiem, kas grimst straujāk nekā vidēji.
"Šķiet, ka daļa no tā atbilst notiekošajiem būvniecības projektiem," teica Pārsonss. "Taču mēs arī novērojam iegrimšanu Staten salu ziemeļu daļā, kam es nevaru atrast izskaidrojumu, un es esmu izpētījis visdažādākās lietas, tāpēc tas joprojām ir noslēpums."
