"Izskatās, ka tas ir jauna Aukstā kara sākums" - Lietuvas premjere par Rietumu attiecībām ar Krieviju
Lai labāk aizsargātu Baltijas reģionu, NATO dalībvalstīm ir ne tikai jāizstrādā plāni, kā stiprināt alianses aizsardzības spējas, bet vēl jāraugās, lai šie plāni īstenotos dzīvē, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte. Viņa uzskata, ka rietumvalstu attiecībās ar Krieviju sācies jauns Aukstais karš, un aicina nelikt lielas cerības uz pirmo lielo pretuzbrukumu Ukrainā.
LTV filmēšanas brigāde ar Šimonīti tikās Tallinā, kur viņa tikās ar kolēģiem no Latvijas un Igaunijas, vēsta portāls "Rus.lsm.lv".
"Lietas, ko mēs apspriedām, lielākoties ir vienas un tās pašas, jo mums ir vienas un tās pašas rūpes. Tā ir mūsu reģionālā drošība, ko vēlamies stiprināt kopā ar mūsu partneriem. Tie ir dažādi projekti, kurus kopā realizējam. Un, protams, Ukraina pēc Krievijas iebrukuma 2002. gadā. Tāpēc apspriežamie jautājumi visu laiku ir līdzīgi, taču situācija ir dinamiska, un vienmēr ir kaut kas jauns, ko apspriest," saka politiķis.
NATO gatavo jaunus plānus, lai labāk aizsargātu sabiedrotos austrumu flangā. Bet svarīga ir arī plānu īstenošana reālajā dzīvē, nevis uz papīra, un adekvātu resursu novirzīšana šiem mērķiem, sacīja Ingrīda Šimonīte:
"Plānošana ir viens, un labs plāns ir labs sākums, bet atslēga ir plānu izpilde."
Latvija tikai atjauno obligāto iesaukšanu armijā, Lietuva vēl 2015. gadā, pēc Krimas Krievijas aneksijas, ieviesa jauktu iesaukumu: brīvprātīgais un pēc loterijas principa. Vaicāta, vai tas sevi attaisnojis, Lietuvas līdere skaidro:
"Patiesībā mēs šobrīd diskutējam par to, lai spertu soli uz priekšu, jo esam secinājuši, ka ar to nepietiek, un jau kādu laiku dažas politiskās partijas argumentē par obligāto militāro dienestu. Visiem - katrā ziņā visiem jauniem vīriešiem. Bet tam ir nepieciešama infrastruktūra, virsnieki... Līdz ar to tas pagaidām ir process, un mums joprojām notiek politiskās debates."
Šimonīte uzsvēra, ka, ņemot vērā Krievijā, Ukrainā notiekošo, Kremļa pavēsti un militāro doktrīnu tuvākajām desmitgadēm, neieviest pavēstē visaugstākajā politiskajā līmenī jautājumu par tāda karavīru skaita sagatavošanu, kāds nepieciešams reģiona aizsardzībai - tas būs "diezgan neprofesionāli".
Jaunā Krievijas militārā doktrīna paredz lielu militāro savienojumu izvietošanu pie NATO austrumu robežas, norāda Lietuvas premjere, un šī nostāja ir visai līdzīga tai, kādu piekopa PSRS Aukstā kara laikā.
"Atšķirība ir tikai tā, ka mēs esam otrpus "dzelzs priekškaram", nekā bijām XX gadsimta otrajā pusē. Tā ir stāsta pozitīvā daļa. Bet pagaidām Kremlis ir pietiekami draudīgs. Mēs varam teikt, ka Krievijai Ukrainā ir ļoti daudz karavīru, virsnieku un jebkā cita zaudējumu. Jā, tas ir tikai daļēji. Ja Krievijai ļaus atkopties, tā atjaunosies, pārgrupēsies un atkal sāks apdraudēt kaimiņus."
Jautāta, vai tas nozīmē, ka Rietumu un Krievijas attiecības ietilpst jaunā Aukstā kara fāzē, Šimonīte sacīja: "Izskatās pēc tā. Diemžēl."
