G7 samits: kāpēc šogad pie sarunu galda ir par astoņām vietām vairāk?
Šogad Japānas premjerministrs Fumio Kišida ir uzaicinājis vēl astoņus viesus uz samitu, kas no 19. līdz 21. maijam notiek Japānas pilsētā Hirosimā, vēsta BBC.
Tas noteikti liecina par sarežģīto darba kārtību, kas aptver gan karu Ukrainā, gan to, cik daudz pārtikas nonāk mūsu pašu pusdienu šķīvjos. Tas liecina arī par strauji mainīgo starptautisko kārtību, jo liela daļa sarunu ir vērstas uz divām valstīm, kuras nav iekļautas viesu sarakstā - Krievija un Ķīna.
Ikgadējā sanāksmē piedalās septiņas pasaules bagātākās demokrātiskās valstis - Japāna, ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, Vācija, Kanāda un Itālija. Arī Eiropas Savienība, lai gan tā nav oficiāla G7 locekle, nosūta savus pārstāvjus. Pēdējā laikā uzņēmējas valstis pēc saviem ieskatiem ir uzaicinājušas papildu valstis.
Tomēr G7 ekonomiskā ietekme mazinās - saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem 1990. gadā grupa veidoja nedaudz vairāk nekā pusi no pasaules IKP. Tagad tas ir nedaudz mazāk par 30 %. Tai ir vajadzīgi jauni ietekmīgi draugi.
Tāpēc Kišida kungs, kurš cenšas izveidot globālāku, nevis Rietumu koalīciju, ir paplašinājis galdu, lai tajā iekļautu Austrāliju, Indiju, Brazīliju, Dienvidkoreju, Vjetnamu, Indonēziju, Komoru salas (pārstāv Āfrikas Savienību) un Kuka salas (pārstāv Klusā okeāna salu forumu).
Japānas premjerministrs pēdējo 18 mēnešu laikā ir devies 16 ārvalstu ceļojumos, tostarp uz Indiju, Āfriku un Dienvidaustrumāziju, lai pierādītu šiem reģioniem, ka ir alternatīva Ķīnas un Krievijas naudai un varai.
Viņa Hirosimas viesu saraksts atspoguļo šos centienus uzrunāt to, ko daudzi dēvē par "globālajiem dienvidiem" - ar šo terminu apzīmē jaunattīstības valstis Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā, kurām visām ir sarežģītas politiskās un ekonomiskās saites gan ar Krieviju, gan Ķīnu.
