Kā igauņu skolnieces spridzināja okupantu pieminekli

Tolaik tas vēl nebija “Bronzas Aļoša”, ap kuru 2007. gadā izvērtās grautiņi, bet pagaidu darinājums no koka. Pirms tam iebrucēji metodiski iznīcināja Igaunijas pieminekļus. 1945. gada 15. aprīli Pērnavā uzspridzināja pieminekli 87 Igaunijas Neatkarības karā kritušajiem. No 1944. līdz 1946. gadam Tallinas militārajā kapsētā igauņu karavīru kapakmeņus novāca un nomainīja pret padomju.

Agēda aprakstījusi šos notikumus: “Mūsu mīļie pieminekļi sāka pazust cits pēc cita. Tas bija kaut kā jāatmaksā, un tika izvēlēts tā sauktais atbrīvotāju piemineklis. (..) Tā bija metro augsta koka piramīda tikai ap 20 centimetriem diametrā; vienkāršā zilā krāsā, un tā augšdaļu rotāja sarkana alvas piecstaru zvaigzne.”

Juhans Kūsks iedeva meitenēm sprāgstvielu un instrukcijas, tas neesot bijis nekas sarežģīts. Svarīgi bija, ka drošinātājam bija jābūt pietiekami garam, lai dotu drošu attālumu pašām aizbēgt. 

1946. gada 8. maija vēlā vakarā abas draudzenes ievietoja spridzekli pieminekļa pakājē. Tas atradās pie sabiedriskā transporta pieturas, tomēr sprādzienā neviens necieta. Kādu gabalu no pieminekļa dežurēja milicis, taču viņš bija pietiekami tālu un aizņemts flirtā ar kādu meiteni, tāpēc spridzinātājas nepamanīja. Vēlāk iesākumā arestēja arī šo jaunieti, kurai ar notikušo nebija nekāda sakara.

Meitenēm par nožēlu varasiestādes pieminekli atjaunoja tik zibenīgi, ka 9. maija rītā tas bija atpakaļ vietā. Cenzētā prese par sprādzienu nerakstīja ne vārda, taču ziņa pilsētā gāja no mutes mutē. Tas iedvesmoja, un līdzīgus pieminekļus uzspridzināja arī Tartu un Rakverē.
Aili sākotnēji nebija aizdomās turēto lokā, tomēr pēc astoņām dienām viņu arestēja, kad meitene centās atrast ārstu kādam igauņu nacionālajam partizānam. Savu 15. dzimšanas 25. maijā Aili jau sagaidīja cietumā. Tribunāls viņu atzina par vainīgu terorismā un piesprieda astoņus gadus ieslodzījumā. Tāpat arestēja arī Agēdu, viņai piesprieda desmit gadus ieslodzījumā.

Sodu Aili izcieta Gulaga nometnē Komi, kur vergoja ogļu šahtā un iepazinās ar nākamo vīru Julo Jigi. Viņš bija cīnījies pret padomju okupantiem vācu izveidotajā abvēra diversiju grupā “Erna” un piedevām atzīts par somu spiegu. 70. gadu sākumā dzīvesbiedri atgriezās Igaunijā, kur Aili strādāja par sporta instruktori skolā un sekretāri arhitektu birojā. 

1991. gadā atjaunotā Igaunijas Republika viņas reabilitēja. 1998. gadā prezidents Lennarts Meri nu jau sirmajām kundzēm pasniedza Ērgļa krustu par kara nopelniem kā brīvības cīnītājām. Viņas ir vienīgās sievietes, kas saņēmušas šo ordeni.