Krievijas kuģu būve uzsēžas uz sēkļa
Krievijas kuģu būvētāji spiesti ievērojami samazināt ražošanu, paliekot bez ārzemju rezerves daļām. Importa aizvietošana būs iespējama varbūt pēc dažiem gadiem. Ja arī vajadzīgie komponenti krājumos ir, tos ne vienmēr izdodas uzstādīt bez ārvalstu speciālistu palīdzības.
“Apvienotā kuģubūves korporācija” (OSK) ir pakļauta sankcijām jau no 2014. gada, bet pēc pagājušā gada februāra problēmas kļuvušas vēl asākas. OSK 2020. gadā nolaida ūdenī 17 kuģus, 2021. gadā – 16, bet pērn – tikai četrus, jo no Vācijas vairs nesaņēma dzenskrūvju kolonnas, no saviem avotiem uzzinājis “The Wall Street Journal”.
Krievija 2018. gadā uzsāka tās ražot rūpnīcā “Zvezda”, “Rosņeftj” sadarbojoties ar “General Electric”, bet pērn 8. martā ASV uzņēmums paziņoja par darbības apturēšanu Krievijā.
“Zvezda” būvē tankkuģus “Rosņeftj” vajadzībām, patlaban pasūtījumu portfelī ir vairāk nekā 50 kuģi. Liela daļa vajadzīgo komponentu bija iegādāta pirms sankciju ieviešanas, taču uzstādīšanai vajadzīga Dienvidkorejas speciālistu palīdzība, kas Krievijā vairs nestrādā.
Krievijā nav pašu ražotu dzinēju lieltonnāžas kuģiem. To izstrāde var aizņemt desmit gadus un izmaksāt vairāk nekā 100 miljardus rubļu. Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs februārī solīja valsts atbalstu 110 miljardu rubļu (vairāk nekā miljards eiro) apmērā, tikai ir jautājums, kur ņemt naudu.
