Ažiotāža ap Dalailamu atsāk strīdus par Tibetas vergiem
Tibetas garīgais līderis Dalailama saskāries ar kritiku sociālajos tīklos pēc tam, kad atklātībā nonāca video, kurš viņš skūpsta mazu zēnu un lūdz “sūkāt viņa mēli”. Tagad pacēlies jautājums par verdzību Tibetā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.
Kaut arī Dalailama paudis savu nožēlu par izdarīto, notikums atgriezis dienaskārtībā runas par Tibetas vergiem.
Lai gan liela daļa kritikas vērsta uz videoierakstu, apsūdzot viņu nepiedienīgā uzvedībā un bērnu ļaunprātīgā izmantošanā, ievērojama daļa kritiķu apsūdz viņu līdzdalībā "verdzībā", izmantojot ļoti strīdīgas definīcijas, kas atrodamas Ķīnas propagandā.
Aktīvisti apgalvo, ka, lai gan daudzas no šīm runām jau sen ir bijušas tiešsaistē - tās ir izplatījuši Ķīnu atbalstoši konti -, tagad tās piesaista plašāku auditoriju, jo strīds par videoierakstu atjauno globālo uzmanību Tibetai.
Sociālo mediju lietotāji sociālajos tīklos "Twitter" un "TikTok" videoklipos, kas piesaistījuši miljoniem skatījumu un retvītu, apspriež vienkāršo tibetiešu dzīves apstākļus un tiesību trūkumu pirms tam, kad 1950. gados Ķīna anektēja šo valsti.
Daudzi to dēvē par "verdzību". Viņi apgalvo, ka Dalailama kā tibetiešu garīgais līderis ir bijis līdzvainīgs, un dažos ziņojumos viņš tiek dēvēts par "dēmonu" un "vergu īpašnieku".
Taču šie tibetiešu sabiedrības un Ķīnas aneksijas raksturojumi jau sen ir pretrunīgi un atspoguļo Ķīnas valdības retoriku.
Pekina popularizē stāstu, ka tā atbrīvojusi "kalpus un vergus" no brutālas teokrātijas, ievirzījusi Tibetu modernizācijas ceļā un ievērojami uzlabojusi tibetiešu dzīvi.
Tā ir arī apsūdzējusi Dalailamu par 1959. gada neveiksmīgās sacelšanās vadīšanu, lai "saglabātu teokrātisko kalpu sistēmu". Dalailama ir paziņojis, ka incidents sākās ar to, ka tibetieši sapulcējās, lai aizsargātu viņu no iespējama Ķīnas uzbrukuma.
Incidents beidzās ar to, ka ķīnieši pārņēma Tibetas valdību un likvidēja, kā viņi apgalvo, feodālo sistēmu. Lai atzīmētu 50. gadadienu kopš sacelšanās apspiešanas, 2009. gadā Ķīna izveidoja ikgadējo "Tibetas kalpu atbrīvošanas dienu".
Vēsturiski Dalailamam tieši nepiederēja kalpi, bet, tā kā viņš tika uzskatīts par Tibetas sabiedrības suverēnu, ikviens Tibetā tika uzskatīts par viņa padoto, līdzīgi kā Apvienotajā Karalistē cilvēki ir karaļa padotie, norāda pētnieki.
