Pasaulē
2023. gada 10. aprīlis, 08:22

"Kas? Kur? Kad?" — kā Krievijas invāzija sašķēla šo leģendāro intelektuālo raidījumu

Jauns.lv

Krievijas invāzija Ukrainā 2022. gada 24. februārī radīja bumbas sprādziena efektu gan sabiedrībā, gan izklaides industrijā. Kā jau pienākas autoritārā režīmā, kas nu aizvien vairāk atgādina totalitāru, agresīvā laupīšanas kara atmosfērā pārņemot nacistu propagandas un prakses “labākās tradīcijas”, vairums nostājās miera stājā, atbalstot vadoņa un partijas kursu, taču neiztika bez šķelšanās. No šāda likteņa neizbēga arī leģendārā Padomju Savienības un vēlāk Krievijas intelektuālā spēle “Kas? Kur? Kad?”, kura savus cienītājus iepriecinājusi gandrīz 50 gadus.

Krievijas uzsāktais karš atjaunoja cenzūru arī šajā raidījumā, 2022. gada sezonas pirmā spēle 3. aprīlī vairs netika translēta tiešraidē — pirmo reizi kopš 1986. gada 24. oktobra, kad tikai piesardzīgi sāka dīgt Mihaila Gorbačova pasludinātās “perestroikas” un “demokratizācijas” pirmie asni. Var droši teikt, ka līdz kara beigām un Vladimira Putina režīma sabrukuma par tiešraidi var aizmirst.

Taču galvenās izmaiņas skāra kluba sastāvu. Ja raidījums spēja pārciest koronavīrusa radītās problēmas, kas ierobežoja ārzemju spēlētāju piedalīšanās iespējas — vēl 2021. gada sezonā piedalījās 7 profesionālo spēlētāju komandas, neskaitot izlases, slavenības un jaunatni, 2022. gada pavasara sērijas raidījumu ierakstē pilnā sastāvā piedalījās tikai intelektuālā raidījuma “Brain Ring” vadītāja Andreja Kozlova komanda. Ironiski, bet Kozlovs ir dzimis un jaunību pavadījis Ukrainā, kas viņam netraucē darboties okupantu valsts televīzijas izklaides raidījumā. No pārējo 6 komandu sešiniekiem kara apstākļos piekrita piedalīties tikai 8 spēlētāji, tādējādi raidīja producentiem nācās steigšus komplektēt jaunas komandas, kā arī mainīt spēļu reglamentu, saīsinot sezonu.

Karš sašķēlis pat atsevišķas komandas un kādreizējos domubiedrus. Piemēram, bijušais odesietis, Krievijas Valsts domes deputāts Anatolijs Vasermans pastāvīgi aicina iznīcināt Ukrainu un neatzīst ukraiņu tiesības pastāvēt kā neatkarīgai nācijai, bet viņa kādreizējais komandas biedrs, leģendārais Odesas erudīts, bards un kulinārijas guru Boriss Burda kara dēļ bijis spiests emigrēt uz Spāniju. “Vasermanam es nesniedzu roku un viņu nelaižu pār savas mājas slieksni kopš 2001. gada. Viņš ir psihiski slims cilvēks, man to jau teica, kad ar viņu iepazinos,” kādā intervijā sacīja Burda.

Tādi “vecie buki” kā rekordists, seškārtējais “Briljanta pūces” ieguvējs Aleksandrs Druzjs, Viktors Sidņevs vai Maksims Potašovs savos izteikumos ir piesardzīgāki, kaut gan nav jāšaubās par viņu atbalstu Kremļa agresīvajai politikai. “Pašlaik nav atlikuši nekādi pasaules politikas noteikumi. Taču lai aizstāvētu savas intereses, jābūt spēcīgam un jādemonstrē savs spēks,” uzskata četrkārtējais “Briljanta pūces” ieguvējs Potašovs. Savukārt Kozlovs izsakās vienkārši: “Es neuzskatu, ka spēli “Kas? Kur”Kad?” var spēlēt tikai augstas morāles cilvēki. (..) Personīgi es nepretendēju uz to, lai būtu augstas morāles cilvēks.”

Jāpiebilst, ka raidījuma slavenākais disidents no kluba aizgāja krietni pirms invāzijas. 2016. gadā “pēc abpusējas vienošanās” klubu nācās pamest vienam no spožākajiem spēlētājiem, divkārtējam “Kristāla pūces” ieguvējam un 2014. gada augstākā apbalvojuma “Briljanta pūces” ieguvējam Iļjam Novikovam. Formālais iemesls — viņš bija ukraiņu militārpersonas Nadeždas Savčenko, kuru apsūdzēja krievu propagandistu bojāejā Donbasā, advokāts. Pats Novikovs atzina, ka nebija iespējams apvienot intelektuālo izklaidi un politiku, vienā tēlā apvienot to, kurš tiesas zālē aizstāv “tautas ienaidniekus”, un to, kurš smaida no televīzijas ekrāna.

Kopš Krimas aneksijas Novikovs nekad nav slēpis savu naidīgo attieksmi pret Kremļa politiku, vairākkārt darbojās kā politapsūdzēto advokāts, 2021. gadā pārcēlās uz dzīvi Ukrainā un pēc Krievijas invāzijas iestājās Kijivas teritoriālās aizsardzības vienībās.

Kara pirmajās dienās plašu ievērību izpelnījās viņa intervija televīzijas kanālam “Dožģ”, kurā viņš pasūtīja Krievijas Aizsardzības ministriju un propagandistus turpat, kur vēlāk aizgāja kreiseris “Moskva”.

Arī turpmāk viņš aktīvi pauda savu nostāju, tostarp sniedzot padomus, kā izvairīties no iesaukšanas okupantu armijā vai kā padoties kaujas laukā.

Pērnā gada februārī par aiziešanu paziņoja vēl vairāki slaveni spēlētāji, tostarp, eksplozīvais azerbaidžānis Rovšans Askerovs, pret kuru ierosināja lietu par “nacisma reabilitāciju”, atgriezās dzimtenē. Kara sākumā viņš savā “Facebook” kontā rakstīja, ka “vienīgais, kas palicis cilvēcīgs šajā pavisam prātā jukušās Krievijas murgainajā, bezgaumīgajā, velnišķīgajā, trulajā un debilizējošajā televīzijā — tā ir spēle “Kas? Kur? Kad?”. “Tā ir kaut kāda īstās dzīves atlūza tajā fantasmagorijā, kurā ir iegrūsta valsts. Spēle cenšas kļūt par enkuru, kas visus notur no iekrišanas pilnīgā ellē. Taču vai izdodas? Tas ir cits jautājums. Taču cenšas. Ļoti. Tur nav izklaižu, muzikālo paužu, cilvēki sēž un cenšas atminēt muļķīgas mīklas. Un to ne vienmēr dara sekmīgi. Bet viņi vairāk neko labu neprot, taču arī neko sliktu nedara. Jā, tas viss izskatās kā dzīres mēra laikā. Taču visu ētera laiku atdot propagandistiem — arī nepareizi. Pirmais kanāls aizrijas histērijā, nu tad lai pauzes nav tik pretīgas kā viss pārējais saturs,” viņš rakstīja.

Ukrainā dzīvojošā baltkrieviete Darja Soloveja ir kategoriska: “Pat ja mani uzaicinātu spēlēt — radīt izklaidējošu saturu slepkavām, viņu radiniekiem un vienkārši tiem, kuri piekrīt slepkavošanas nepieciešamībai? Paldies, nē. Redaktoriem vienmēr bija nostāja, ka raidījums ir ārpus politikas. Taču nav iespējams būt ārpus politikas, esot aplipušam ar propagandu no visām pusēm — katru minūti pirms ētera, reklāmās un pēc ētera. Un visi pašlaik spēlē palikušie to lieliski saprot.”

Vēl skaudrāka pieredze ir Aleksejam Samuļovam, pie kura dzīvokļa Kijivā sprāga okupantu raķete. “Politika uzsprāga pie manas mājas loga Kijivā ar Krievijas raķeti “Kaļibr”. Pa laimi, stratēģiskā objekta — manas divgadīgās meitiņas — nebija mājās,” viņš atzina. “Es, tāpat kā visi šeit, palīdzu aizstāvēt savu valsti. Putina karš ir briesmīgs un noziedzīgs. Tagad tas ir mans novērojums no aizlīmēta loga, nevis kā politiķim.”

Laiks rādīs, cik garš mūžs atvēlēts šim kādreiz ārkārtīgi populārajam raidījumam. Tiem, kas vēlas gūt īstu intelektuālu baudījumu un just azartu, vienlaikus paplašinot savu redzesloku un atklājot daudz jauna, ieteicams noskatīties “Youtube” atrodamos veco spēļu ierakstus, sevišķi no 90. gadiem, kad raidījumam bija ziedu laiki un Vorošilovs prasmīgi "terorizēja" erudītus, liekot viņiem maksimālas emocionālas spriedzes apstākļos atdot spēlei sevi visu.

Šī intelektuālā spēle, kas laika gaitā kļuva par vienu no vispopulārākajiem raidījumiem Padomju Savienībā un vēlāk Krievijā, pirmo reizi tika demonstrēta televīzijā 1975. gada 4. septembrī. Raidījuma autors un vadītājs, 90. gados dēvēts arī par “intelektuālā kazino krupjē”, no pašiem pirmsākumiem līdz pat savai nāvei 2001. gada 10. martā bija Vladimirs Vorošilovs, pēc tam stafeti pārņēma viņa audžudēls Boriss Krjuks — interesanti, ka Borisa dēls Mihails vada spēli Igaunijā. Klubs aktīvi darbojas arī citās valstīs, piemēram, Baltkrievijā, Azerbaidžānā, Ukrainā, Igaunijā, Armēnijā, Gruzijā, Kazahstānā.