Arheologi ceļ trauksmi: senās mūmijas no Meksikas, iespējams, inficē cilvēkus
Pēc sēnītes atrašanas, eksperti saka, ka mūmiju eksponāts Meksikā var apdraudēt cilvēku veselību. Izstāde iepriekš ir ceļojusi uz ASV un parādījās nesenā tūrisma gadatirgū Mehiko. Nacionālais antropoloģijas un vēstures institūts ceļ trauksmi par iespējamiem riskiem.
Meksikā ir mūmiju grupa, kuru jūs, iespējams, nevēlaties redzēt. Lai gan tās joprojām tiek izstādītas Mehiko un ir regulāri ceļojušas pa valsti kā eksponāti, tomēr ne visi Meksikas iedzīvotāji mūmijas uzskata par drošām.
Atšķirībā no filmām, nepastāv draudi, ka šīs mūmijas atdzīvosies, toties problēmas var radīt sēnīšu dažādība.
Meksikas Nacionālais antropoloģijas un vēstures institūts apgalvo, ka sēnīšu augšana rada bažas ceļojošajā izstādē par to, kā mūmijas tiek uzturētas un pēcāk prezentētas sabiedrībai. Izstāde, kas pazīstama kā Gvanahvato mūmijas, Amerikas Savienotajās Valstīs tika prezentēta 2009. gadā. Taču nesenā izstāde Mehiko, kurā tika demonstrētas sešas mūmijas stikla vitrīnās, lika institūtam brīdināt sabiedrību. Jo īpaši tāpēc, ka speciālisti nezina, cik īsti hermētiskas ir šīs stikla vitrīnas.
"Ir vēl satraucošāk, ka mūmijas joprojām tiek izstādītas bez drošības pasākumiem pret bioloģisko apdraudējumu," teikts institūta paziņojumā. "No dažām publicētajām fotogrāfijām, vismaz viens no izstādītajiem līķiem, ko institūts pārbaudīja 2021. gada novembrī, liecina par iespējamu sēnīšu koloniju savairošanos."
Mūmiju izraisītas nāvējošas sēnīšu infekcijas noteikti nav izplatītas parādības, taču tas nav arī nekas nedzirdēts. "IFL Science" ziņo, ka 10 no 12 zinātniekiem, kas piedalījās karaļa Kazimira IV kapa atklāšanā Polijā 1970. gadā, nomira dažu nedēļu laikā pēc notikuma, iespējams, no sēnītēm. Un šis nav vienīgais reģistrētais piemērs.
Pašreizējā Meksikas mūmiju izstāde nebija paredzēta kā mumifikācijas piemērs. Eksperti uzskata, ka 19. vai 20. gadsimta līķi ir netīši mumificēti — iespējams, minerālvielām bagātās vides, gaisa necaurlaidīgas sausas pazemes apbedījumu velves blakusprodukts vai kāda cita vides cēloņa ietekmē. Dažām mūmijām joprojām ir mati, āda un pat saglabājies apģērbs, taču acīmredzami trūkst balzamēšanas vai citu parastu mumifikācijas produktu.
Mūmijas ir bijušas meksikāņu kultūras sastāvdaļa kopš 1860. gadiem, kad mirušo ģimenes nevarēja turpināt maksāt apbedīšanas nodevas, mirstīgās atliekas tika izraktas. Tā vietā strādnieki, kuri plānoja noņemt noputējušos kaulus, sastapās ar pilnībā neskartiem ķermeņiem, kas tika izlikti izstādē, jo tie bija labi saglabājušies un spēja piesaistīt maksātspējīgus klientus. Kā ziņo "National Geographic", pirmie apmeklētāji devās pazemē, lai apskatītu mūmijas, un kopš 1969. gada tās ir izstādītas Gvanahvato muzejā "Museo de las Momias".
1900. gadu sākumā mūmiju eksponāta pozas un to mārketings ieguva izteiktu šausmu elementu. Daži ķermeņi tika novietoti ar rokām, kas salocītas pāri krūtīm un žokļiem atvērtā stāvoklī, lai radītu iespaidu, ka mūmijas kliedz.
Šo mūmiju demonstrēšanas stils jau sen ir izraisījis apkārtējo kritiku. "Tie ir vienkārši cilvēki, kas ir informācijas krātuves par viņu dzīves periodu," žurnālam "National Geographic" stāsta Džeralds Konlogs, Kvinipiakas Universitātes diagnostikas attēlveidošanas emeritētais profesors. "Viņi staigāja pa šīm ielām, viņi devās uz veco tirgu. Viņu nevajadzētu pataisīt par dīvaiņu šovu." 2022. gada februārī tika uzsākts darbs, lai sāktu mūmiju identificēšanu.
Taču tagad apkārtējo kritikai pievienojas arī veselības apdraudējums. "Tas viss ir rūpīgi jāizpēta, lai noskaidrotu, vai tās ir kultūras mantojuma riska pazīmes," teikts institūta paziņojumā, "kā arī tiem, kas mūmijas apstrādā un ierodas tās apskatīt."
