Putins pēkšņi atzinis, ka sankcijas grauj Krievijas ekonomiku
foto: AFP/Scanpix
Savu jauno paziņojumu Putins izteicis pēc ASV izdevuma "The Wall Street Journal" publikācijas, kurā konstatēts: Krievijas ekonomika sāk brukt.
Pasaulē

Putins pēkšņi atzinis, ka sankcijas grauj Krievijas ekonomiku

Jauns.lv

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzinis, ka pret valsti ieviestās sankcijas darbojas. Pēc viņa teiktā, Krievijas ekonomika izjūt ierobežojumu negatīvo ietekmi. Lai gan vēl pavisam nesen Kremļa saimnieks apgalvoja, ka Krievija tikai ieguvusi no saistību saraušanas ar Rietumiem. To viņš paziņoja apspriedes laikā ar Krievijas valdības locekļiem.

Putins pēkšņi atzinis, ka sankcijas grauj Krievija...

"Ir jāpaaugstina mūsu ekonomikas efektivitāte, jānodrošina tehnoloģiskā, kadru un finanšu suverenitāte. Jārīkojas ātri – tā kā pret Krievijas ekonomiku ieviestie neleģitīmie ierobežojumi vidējā termiņā uz to var negatīvi atsaukties," sacīja Vladimirs Putins, kuru citē "Obozrevatel".

Šāds paziņojums ir Putinam netipisks. Pavisam nesen, 15. martā, vizītes laikā Ulanudes aviācijas rūpnīcā Krievijas prezidents runāja pretējo: it kā Rietumu sankcijas un karš nāk par labu Krievijas ekonomikai.

"Es domāju, ka pagājušais gads nāca tikai par labu, ņemot vērā to, ka mēs esam kļuvuši daudz suverēnāki un patstāvīgāki," toreiz teica Putins. Viņš arī par svarīgāko rezultātu 2022. gadā nosauca "Krievijas ekonomiskās suverenitātes vairākkārtēju paaugstināšanu".

Savu jauno paziņojumu Putins izteicis pēc ASV izdevuma "The Wall Street Journal" publikācijas, kurā konstatēts: Krievijas ekonomika sāk brukt. Tā autori norāda: laiks, kad Krievija guva milzīgas peļņas no naftas un gāzes pārdošanas uz cenu pieauguma fona pēc pilna apjoma iebrukuma Ukrainā, ir pagājis: 

  • rietumu sankcijas kļūst arvien stingrākas;
  • Krievijas valsts ieņēmumi samazinās;
  • tās ekonomikas izaugsme ir uz ilgu laiku samazinājusies;
  • gāze un nafta – valsts lielākās eksporta preces – zaudējušas galvenos klientus;
  • kopš novembra rublis krities par vairāk nekā 20% (attiecībā pret dolāru);
  • darbaspēka daudzums samazinājies – tā kā jaunieši aiziet frontē vai bēg no valsts bažu dēļ tikt iesaukti armijā;
  • nenoteiktība attur investīcijas biznesā.

Vienlaikus tiek uzsvērts, ka Eiropas tirgu zaudēšana ne tikai negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku, bet faktiski pārvērš valsti par Ķīnas koloniju.

"Krievijas ekonomika iestājas ilgtermiņa regresijā. Lielā mērā zaudējot savu Eiropas tirgu un Rietumu investorus, Maskava kļūst arvien atkarīgāka no Ķīnas, kas tai draud ar dominējošā kaimiņa pārvēršanos ekonomiskajā kolonijā," konstatējuši materiāla autori.