Kaut tikai kāds neapvainotos! "Detektīvu karaliene" Agata Kristi kļuvusi par politkorektās cenzūras upuri
Pasaulslavenās angļu rakstnieces Agatas Kristi daiļrade tiek pārveidota atbilstoši mūsdienu pārspīlētā politkorektuma gaisotnei, no romāniem izņemot fragmentus, kas dažādu kategoriju lasītājiem varētu šķist aizvainojoši, vēsta britu laikraksts “Telegraph”.
Par "detektīvžanra karalieni" dēvētās Agatas Kristi darbu “HarperCollins” izdevniecības izdotās jaunās digitālās versijas ir rediģētas, lai izdzēstu “aprakstus, apvainojumus vai atsauces uz tautību, jo īpaši tēliem, kurus Kristi varoņi sastop ārpus Apvienotās Karalistes”. No vērīgajiem morāles sargiem nepaspruks tādi mūsdienās šermuļus izraisoši vārdi kā “melns”, “balts”, “ebrejs”, “čigāns”, “nēģeris”, “iezemietis” un daudzi citi.
Tādējādi politkorekto sterilitāti cienošajiem cilvēkiem paredzētās jaunās grāmatas par leģendārajiem detektīviem Erkilu Puaro un mis Mārplu būtiski atšķirsies no oriģinālajām versijām.
Piemēram, no Kristi debijas romāna “Noslēpumainais atgadījums Stailzā” (“The Mysterious Affair at Styles”), kurā pirmo reizi parādās Puaro, pazudusi viņa replika par “ebreju”, kā arī rediģēti vairāki nesimpātisku tēlu dialogi. Romāna “Karību noslēpums” (“A Caribbean Mystery”) modernie redaktori izgriezuši fragmentu, kur personāžs naktī krūmos nepamanīja melnādainu meiteni, cenzoriem nav paticis arī apraksts, ka viesnīcas darbiniekam ir “skaisti balti zobi”. “Nāve uz Nīlas” (“Death on the Nile”) šķīrās no Alertones kundzes izteikuma par vietējo bērnu “pretīgajām” acīm un deguniem, bet atsauce “nūbieši” vispār ir izdzēsta, savukārt vārds “iezemietis” aizstāts ar “vietējais”. No krājuma “Mis Mārplas pēdējās lietas un divi citi stāsti” (“Miss Marple's Final Cases and Two Other Stories”) pazudis izteiciens “viņa indiešu raksturs”.
Savā raženajā mūžā Agata Kristi (1890-1976) sarakstīja 66 detektīvromānus un 15 stāstu krājumus, kas pārdoti vairāk nekā divos miljardos eksemplāru, kuru pārspēj tikai Bībele un Viljams Šekspīrs. Viņa ir iekļauta Ginesa rekordu grāmatā kā pasaulē visvairāk tulkotā rakstniece.
Kristi radītais ekscentriskais beļģu detektīvs Erkils Puaro laikposmā no 1920. līdz 1975. gadam parādījies 33 romānos, 3 lugās un 51 stāstā, viņu atveidojuši tādas zvaigznes kā sers Pīters Ustinovs, Alberts Finnijs, Orsons Velss, Deivids Sušē, Kenets Brana un Džons Malkovičs. Savukārt lieliskā cilvēku dabas pazinēja mis Mārpla laikposmā no 1927. līdz 1976. gadam parādījās 12 romānos un 20 stāstos, viņu atveidojušas, piemēram, Mārgarete Rezerforda, Džoana Hiksone, kā arī nesen mūžībā devusies Andžela Lensberija.
Agata Kristi nav pirmā rakstniece, kuras daiļrade cietusi no mūsdienu cenzoriem — šāds liktenis jau piemeklējis “aģenta 007” Džeimsa Bonda radītāju Īenu Flemingu un “Čārlijs un šokolādes fabrika”, kā arī citu bērnu grāmatu autoru Roaldu Dālu. Kad izdevniecība “Puffin” 2023. gada februārī paziņoja, ka no Dāla bērnu grāmatām izgriezīs vārdus, kurus varētu uzskatīt par aizvainojošiem — piemēram, “resns”, “neglīts” vai norāde par lieliem deguniem, kuras cenzori uzskatīja par mājienu uz antisemītismu, asās kritikas ietekmē tai nācās apsolīt, ka izdos gan cenzorētās, gan oriģinālās grāmatu versijas.
