Lai izbeigtu haosu, Libāna trešdien pāries uz vasaras laiku

Premjerministrs Nadžibs Mikati paziņojis, ka trešdien, 29. martā Libānā notiks pāreja uz vasaras laiku. Parasti Libāna pāriet uz vasaras laiku marta pēdējā svētdienā, tomēr pagājušajā nedēļā valdība paziņoja, ka šogad uz vasaras laiku pāries 21. aprīlī.

Tika ziņots, ka sunnītu musulmaņa Mikati valdība piekritusi pārcelt pāreju, lai musulmaņi svētā mēneša ramadāna gavēni varētu beigt jau ap sešiem vakarā, nevis ap septiņiem, kā tas būtu, ja tiktu ieviests vasaras laiks. Ramadāna pēdējā diena ir 20. aprīlis.

Savukārt kristiešu amatpersonas šo valdības lēmumu ignorēja un svētdienas rītā kā parasti pavirzīja savu pulksteņu rādītājus uz priekšu, uz vasaras laiku pārgāja daudzi uzņēmumi, mediji un izglītības iestādes, tādējādi valsti pārņēma haoss.

Konflikts ar pāreju uz vasaras laiku radīja jokus par "musulmaņu laiku" un "kristiešu laiku".

Mikati pirmdien paziņoja, ka iepriekšējais valdības lēmums nebija "sektantisku iemeslu" vadīts. "Šādam lēmumam nevajadzēja izraisīt šādu sektantisku reakciju," viņš sacīja, saspringtajā situācijā vainojot Libānas dziļo reliģisko plaisu, kuras dēļ parlaments kopš oktobra nespēj izraudzīt valsts prezidentu, un valsti nākas vadīt pagaidu valdībai ar ierobežotām pilnvarām.

Libānas konstitūcija paredz, ka musulmaņiem un kristiešiem ir jābūt vienādi pārstāvētiem parlamentā, valdība un vadošajos valsts pārvaldes amatos. Valsts prezidentam un bruņoto spēku virspavēlniekam ir vienmēr jābūt kristietim — maronītu katolim, premjerministram — sunnītu musulmanim, bet parlamenta priekšsēdētājam — šiītu musulmanim, savukārt parlamenta priekšsēdētāja vietniekam un premjerministra vietniekam — grieķu pareizticīgajam, bruņoto spēku ģenerālštāba priekšniekam — druzam.

No 5,5 miljoniem Libānas iedzīvotāju 60% ir musulmaņi, 35% - kristieši un 5% - druzi.