Vācijā spriež, ko darīt ar Putina sveicieniem
Vācijā uzjundījušas diskusijas, vai pilsētu viesu grāmatās, sauktās par Zelta grāmatām, nevajadzētu likvidēt tur atstātos sveicienus no Krievijas diktatora Vladimira Putina.
Putina ieraksts atrodams Vīsbādenes, Hannoveres, Hamburgas, Berlīnes un citu pilsētu Zelta grāmatās, vēsta “Deutsche Welle”. Bavārijas pilsētā Ajingā viņa ieraksts ir pats pirmais, veikts 2006. gada 11. oktobrī, un sākas ar vārdiem: “Viņa Ekselences, Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Vladimiroviča Putina vizīte...”
Ir arī nacistu līderu ieraksti
Taujāts, vai tagad nožēlo šo ierakstu, Ajingas mērs Pīters Vāgners atbild: “Kad mēs toreiz iegādājāmies grāmatu un parakstījām to, pasaulē joprojām bija kārtība. Mums bija labas attiecības ar Krieviju. Atskatoties atpakaļ, es vairs neesmu mierā ar to, ka viņš ir mūsu viesu grāmatā. Es arī neatbalstu to, ar ko Putins nodarbojas Ukrainā.”
Spilgtas ainas no Krievijas prezidenta un izslavēta mačo Vladimira Putina ikdienas
Spilgtas ainas no Krievijas prezidenta un izslavēta mačo Vladimira Putina ikdienas
Vāgners atgādina, ka citās pilsētās ir daudz senākas grāmatas, kurās lasāmi arī Hitlera un citu nacistu līderu ieraksti. Frankfurtes Zelta grāmatā parakstījies gan fīrers, gan Hermanis Gērings un Heinrihs Himlers.
Pēc Otrā pasaules kara izvērtās debates, kā rīkoties ar šiem ierakstiem. Daži ieteica tos likvidēt, tomēr tie atstāti, un, laikam ejot, tiem sekoja vairāku citu vēsturisku personu, piemēram, britu premjeres Mārgaretas Tečeres, Dienvidāfrikas līdera Nelsona Mandelas un Tibetas dalailamas, ieraksti. Kā simbolisks žests 13 lapas aiz nacistu parakstītajām atstātas tukšas.
Nejauša vizīte
Ajingas mērs rosinājis atstāt Putina ierakstu viesu grāmatā: “Tā ir mūsdienu notikumu hronika.” Pagaidām gan ieraksts aizsegts ar ukraiņu bēgļu bērna zīmējumu.
Putins 2006. gada oktobrī Ajingā viesojies pavisam nejauši. Federālās zemes valdība vēlējās viesim sarīkot tradicionālu Bavārijas vakaru un meklēja piemērotāko vietu. “Viņi negribēja palikt Minhenē, un Ajinga atrodas tikai aptuveni 25 kilometrus no Bavārijas galvaspilsētas. Mēs piedāvājam labu ēdienu, tāpēc viņi nolēma pasākumu rīkot šeit,” atceras mērs. “Mums nebija Zelta grāmatas, tāpēc aizgājām un nopirkām vienu.”
Apmēram sešus centimetrus biezā, ādā iesietā Zelta grāmata glabājas mēra birojā un nav pieejama publiskai apskatei. Tajā vēl nav daudz ierakstu, līdz šim ir aizpildītas tikai 20 lappuses.
Drēzdene palikusi bešā
Tikmēr Drēzdenē pauž pārsteigumu, ka Putina ieraksta pilsētas Zelta grāmatā nemaz nav. “Putins daudzus gadus pavadīja Drēzdenē, strādājot VDK. Šeit viņš apprecēja savu pirmo sievu, un šeit piedzima viņa pirmais bērns,” teic pilsētas preses pārstāvis Kajs Šulcs. Pēc kļūšanas par prezidentu Putins divas reizes apmeklējis Drēzdeni.
Drēzdenes Zelta grāmatā ir aptuveni 500 ierakstu, pirmais atstāts 1949. gadā. Vēsturnieki uzskata, ka viesu grāmatu bijis vairāk, bet tās gājušas zudībās Otrā pasaules kara laikā, turklāt 1945. gada februārī pilsētu nopostīja bombardēšanā.
“Zelta grāmata ir laika liecība. Ir pilnīgi dabiski, ka tā atspoguļotu arī pilsētas vēstures tumšās lappuses,” skaidro Šulcs. “Pašvaldību vēsture un Zelta grāmatas ir veids, kā parādīt, kā pasaule mainās un kā iespējams karus pārvarēt.”
Jāatgādina, ka Starptautiskā krimināltiesa Hāgā izdevusi Putina un Krievijas bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus, viņus apsūdz ukraiņu bērnu deportācijā uz Krieviju, kas ir kara noziegums.
