FOTO: pasaules ūdeņus piepilda triljoniem atkritumu gabalu

Plastmasa nogalina zivis un jūras dzīvniekus, un paiet simtiem gadu, kamēr tā sadalās. Zinātnieki lēš, ka plastmasas koncentrācija okeānos ir ievērojami palielinājusies no aptuveni 16 triljoniem gabalu 2005. gadā līdz 171 triljonam 2019. gadā. To kopējais svars ir aptuveni 2 miljoni tonnu. 

Zinātnieku grupa analizēja datus, sākot no 1979. gada, un pievienoja jaunākos datus no ekspedīcijām, kas tralē jūru ar tīkliem, lai savāktu plastmasu. Tīklos saskaitītā plastmasa pēc tam tiek pievienota matemātiskajam modelim, lai iegūtu vispārējus datus par to, cik patiesībā piesārņoti ir pasaules ūdeņi. 

171 triljons gabalu sastāv gan no nesen izmestām plastmasām, gan plastmasas atkritumiem, kas okeānos peld jau sen, BBC sacīja 8. martā publicēta pētījuma vadošais autors Dr. Markuss Eriksens no "5 Gyres" institūta.

“Okeānu tīrīšana ir bezjēdzīga, ja mēs turpinām ražot plastmasu pašreizējā ātrumā. Ir pienācis laiks risināt plastmasas problēmu tās saknē," saka Eriksens. 

Vienreiz lietojamās plastmasas, pudeles, iepakojumi, makšķerēšanas aprīkojums vai citi priekšmeti, laika gaitā sadalās mazākos gabalos saules gaismas vai noārdīšanās dēļ.  Dzīvnieki, piemēram, vaļi, jūras putni, bruņurupuči un zivis, sajauc plastmasas gabaliņus ar ēdienu.

Plastmasas gabaliņi nonāk ne tikai vaļu, bet arī cilvēku vēderos. Mikroplastmasa atrasta cilvēka plaušās, vēnās un pat placentā. Taču pagaidām vēl nav skaidrs, kā tieši mikroplastmasas gabaliņi ietekmē cilvēku veselību. 

Pirms 2005. gada plastmasas daļiņu koncentrācija pasaules ūdeņos bija mainīga. Zinātnieki nav pārliecināti par to, kāpēc tā, taču tas varētu būt izskaidrojams ar stingrāku tiesību aktu aizstāšanu ar brīvprātīgām vienošanām vai tādēļ, ka agrāk netika ievākti tik daudz dati par plastmasu. 

"Mēs visi esam vienisprātis, ka okeānā ir pārāk daudz plastmasas. Mums steidzami jāpāriet uz pētījumiem, kas vērsti uz risinājumiem," sacīja profesors Ričards Tompsons no Plimutas universitātes, kurš nebija iesaistīts nesen publicētajā pētījumā. 

Lielākā okeāna plastmasas koncentrācija pašlaik ir Ziemeļatlantijas jūrā, un dažas lielas peldošas masas ir atrodamas citur, tostarp Klusajā okeānā. 

Astoņdesmitajos gados vairāki juridiski saistoši starptautiski nolīgumi uzdeva valstīm pārtraukt zvejas un flotes plastmasas izmešanu okeānos, kā arī attīrīt noteiktus daudzumus. 

Tiem vēlāk sekoja brīvprātīgas vienošanās, kas, pēc autoru domām, varēja būt mazāk efektīvas un varētu izskaidrot plastmasas pieaugumu ūdeņos.  

Autori apgalvo, ka risinājumiem ir jākoncentrējas uz saražotās un izmantotās plastmasas daudzuma samazināšanu, nevis uz okeānu attīrīšanu un plastmasas pārstrādi, jo tādējādi ir mazāka iespēja apturēt piesārņojuma plūsmu.

"Mēs zinām, ka okeāns ir svarīga ekosistēma, un mums ir risinājumi plastmasas piesārņojuma novēršanai. Taču plastmasas piesārņojums turpina pieaugt, un tam ir toksiska ietekme uz jūras dzīvi. Ir jābūt tiesību aktiem, lai ierobežotu vienreiz lietojamu plastmasu ražošanu un pārdošanu, pretējā gadījumā jūras dzīvnieki tiks vēl vairāk degradēti. Cilvēkiem ir vajadzīgi veselīgi okeāni, lai planēta būtu apdzīvojama," saka Dr. Edvards Kārpenters no Sanfrancisko Valsts universitātes Estuāra un okeāna zinātnes centra.

Pētnieki vērš uzmanību, ka starptautiskā plastmasas politika ir sadrumstalota, tai trūkst specifiskuma un tajā nav iekļauti izmērāmi mērķi. Viņi ir aicinājuši globāli ieviest korporatīvo atbildību par plastmasas ražošanu ar juridiski saistošiem tiesību aktiem, kas attiecas uz visu plastmasas dzīves ciklu, sākot no ieguves un ražošanas, līdz tās "dzīves beigām".

Zinātnieki arī norāda, ka bez tūlītējas globālas rīcības plastmasas ražošanā sagaidāms, ka no 2016. līdz 2040. gadam plastmasas nonākšana ūdens vidē palielināsies aptuveni 2,6 reizes.