Lielbritānijā cenzē bērnu grāmatas, Latvijā ar to nesteidzas
Komunisma nometnē cenzori raudzījās, lai daiļrade neapdraudētu vienīgo partiju, bet mūsdienu Rietumu pasaulē cenzūra izpaužas ne mazāk kroplīgās formās, turklāt no brīva prāta. Nule izcēlušies britu izdevēji.
Lielbritānijā atkārtoti izdotas populārā bērnu rakstnieka Roalda Dāla (1916–1990) grāmatas. Viņš ir atzīts par britu pasaku autoru numur viens. Dāla daiļdarbu vidū ir “Matilde”, “Čārlijs un šokolādes fabrika”, “Lielais draudzīgais milzis”, “Raganas”, šīs un citas grāmatas izdotas arī latviski. Vairākas ekranizētas filmās, un 2021. gadā tiesības uz to nopirka “Netflix”.
Radīja gremlinus
Dāls rakstīja ne tikai bērniem – viņš ir scenārija autors Džeimsa Bonda filmai “Dzīvo tikai divreiz” (1967). Pēc viņa stāsta Derības Kventins Tarantīno uzņēma kulta filmas “Četras istabas” noslēgumu.
Dāla bērnu grāmatām piemīt diezgan skarbs, pat melns humors. Viņš jau pagājušā gadsimta 40. gados ieviesa literatūrā gremlinus – mītiskas radības, kas nemanāmi sabojā tehniku. Pirmie gremlinus pieminēja britu aviācijas tehniķi 30. gados, un Dāls Otrā pasaules kara laikā bija lidotājs. Jaunākos laikos filmas par gremliniem uzņēma Stīvens Spīlbergs.
Un tagad pie Dāla darbiem ķērušies gremlini izdevēju personā, kas nolēmuši viņa darbus pielāgot mūsdienu politkorektumam, cenzējot visus potenciāli aizvainojošos varoņu raksturojumus.
Vairs ne resnie, ne trakie, ne melnie
Šā gada sākumā “Roald Dahl Story Company”, kam pieder tiesības uz Dāla darbiem, un izdevniecība “Puffin Books” nolēma veikt vairāk nekā simt labojumu, lai “tie būtu piemērotāki mūsdienu auditorijai”.
Augusts Glūps no “Čārlijs un šokolādes fabrika” vairs nav resns (“fat”), bet milzīgs (“enormous”). Dāla darbos vispār vairs nav ne resno, ne tuklo, ne arī trako. Misis Tvīta no “Čivinātājiem” (“The Twits”) agrāk bija “šausmīga un neglīta”, bet tagad tikai šausmīga. “Dīvainā afrikāņu valoda” tagad nav dīvaina “weird” (angļu val.), varoņus neapraksta ar vārdiem “melns”, un raganām jāpievalda mēle. Mērija no “Lielais draudzīgais milzis” nav “balta kā palags”, bet “stāv kā statuja”.
“Roald Dahl Story Company” skaidro, ka sadarbojušies ar “Inclusive Mind”s. Šī nevalstiskā cenzoru organizācija nodibināta pirms pārdesmit gadiem un uzmana tieši bērnu grāmatas.
Sašutis pat premjers
Par jauno veikumu izvērtusies diskusija, malā nav palicis pat Riši Sunaks, pirmais aziātu izcelsmes britu premjers. Viņa pārstāvis norādījis, ka daiļliteratūras darbi ir jāsaglabā, kādi ir. Nopietnu vajāšanu piedzīvojušais rakstnieks Salmans Rušdi, kuram dzimtajā Irānā piespriests nāvessods, ietvītojis, ka tiem, kas nolēma šādi rediģēt Dāla grāmatas, jānokaunas.
Fantasts Filips Pulmans (latviski izdota “Ziemeļblāzma”, “Brīnumnazis” un citi viņa darbi) paudis – ja jau Dāla grāmatas sāk aizvainot, tās jābeidz izdot, nevis jācenzē.
Ir arī pretēji viedokļi. “Es uzskatu, ka šis darbs paveikts ļoti delikāti,” saka dzejniece Debjani Čaterdži. “Viņi resno personāžu padarīja par milzonīgu, un viņš kļuva vēl smieklīgāks.”
Izdevniecības negrasās atteikties no sava lēmuma. Tikmēr Dāla grāmatu Francijas izdevējs “Gallimard” neplāno nekādas izmaiņas. “Tas pat nav apspriests,” apgāda pārstāvis pavēstījis “France Presse”.
Kā ir Latvijā
Latvijā Roalda Dāla grāmatas izdod “Apgāds Zvaigzne ABC”, un tā īpašniece Vija Kilbloka “Kas Jauns Avīzei” teic:
“Mēs paši nekādas politkorektuma diktētas izmaiņas pēc savas iniciatīvas neveicam. Ir mums nācies “Emīla nedarbos” mainīt vārdu izvēli šķūnīša skatos, kur Emīls “drāž vīriņus”. Nupat kāda slavena latviešu romāna tekstā autores mantinieks “drāzās pa ielu” aizstāja ar “brāzās pa ielu”. Tulkotajos darbos izmaiņas tekstos tiek veiktas tikai tad, ja tiesību aģentūra norāda, ka obligāti jāizmanto jauna labota versija. Tā tas ir, piemēram, Agatas Kristi gadījumā.”
Arī Igaunijā vairs nekādu nēģerēnu
2008. gadā Igaunijas izdevniecība “Varrak”, no jauna publicējot Agatas Kristi detektīvromānu “Desmit mazi nēģerēni”, pēc autores mantinieku lūguma nosaukumu nomainīja uz “Un tad nebija neviena”. “Ten Little Niggers” pirmizdevumu piedzīvoja 1939. gadā Lielbritānijā, bet jau 1940. gadā ASV to jau izdeva ar nosaukumu “And Then There Were None” (“Un tad nebija neviena”). Darbs iznācis arī ar nosaukumu “Desmit mazi indiāņi”.