Serbija noliedz, ka tā piegādātu ieročus Ukrainai
Serbija piektdien noliedza, ka tā būtu eksportējusi bruņojumu uz Ukrainu, ar šo noliegumu nākot klajā pēc tam, kad Maskava bija pieprasījusi Belgradai paskaidrot, vai tā Ukrainai piegādājusi tūkstošiem raķešu.
Kopš kara sākuma Ukrainā Serbijai nekādus ieročus nav eksportējusi uz nevienu konflikta pusi, apliecināja Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs.
"Es varu to apgalvot, jo mana ministrija dod atļaujas [bruņojuma] eksportam," sacīja Dačičs.
"Serbija nepiegādā militārās iekārtas nevienai valstij, kuru mēs uzskatām kaut kādā ziņā par problemātisku," viņš piebilda.
Krievijas ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova ceturtdien paziņoja, ka Maskava ir dziļi nobažījusies par Krievijas un Serbijas mediju ziņoto.
"Mēs sekojam šim stāstam. Ienākošā informācija ir radījusi visdziļākās bažas. Tas ir pārāk nopietns jautājums, tai skaitā no Krievijas un Serbijas attiecību viedokļa, lai šobrīd reaģētu pēc būtības, ir jāpaļaujas uz faktiem," teikts ministrijas mājaslapā ievietotajā paziņojumā.
"Mēs esam pieprasījuši Belgradai paskaidrojumu," paziņoja Zaharova.
Mediji ziņoja, ka Serbija slepus piegādājusi Ukrainai 3500 raķetes "Grad G-2000", kuras ražojis serbu uzņēmums "Krušik".
Serbijas mediji ziņoja, ka Krievijas ziņu portāls "mash.ru" vēstījis, ka raķetes no Serbijas nogādātas Turcijā, no kurienes pārvestas uz Slovākiju un tālāk uz Ukrainu.
"Krušik" noliedza, ka būtu iesaistīts šādā lietā.
Arī Serbijas aizsardzības ministrs Milošs Vučevičs debatēs parlamentā noliedza, ka Serbija eksportētu ieročus uz Ukrainu, bet piebilda: "Ja privātās kompānijas pērk ieročus trešo valstu tirgos un pēc tam pārdod tos citām valstīm, tā nav Serbijas problēma. Tā ir starptautiskā tirdzniecība," paziņoja Vučevičs.
Horvātijas laikraksts "Telegram", atsaucoties uz avotiem Serbijā, ziņoja, ka raķetes nākušas no Serbijas armijas rezervēm un nevis no "Krušik".
Serbija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas nav noteikusi sankcijas Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā, lai gan ārlietu ministrs Ivica Dačičs janvārī pirmo reizi deva mājienu, ka Belgrada varētu mainīt savu nostāju, ja tas tiks uzskatīts par nepieciešamu.
