Krievijas iebrukumam Ukrainā aprit gads: kara mirkļi, kurus nedrīkstam aizmirst
Ir 24. februāris. Esam sagaidījuši Krievijas iesāktā kara gadadienu, kurā Ukraina joprojām ir dzīva un stipra, tās prezidents Volodimirs Zelenskis ir savā vietā, bet Krievija ar savu Sanktpēterburgas bandītu “neaizvietojamā prezidenta” lomā ir iebīdīta starptautiski atstumtu, asiņainu un stagnējošu režīmu mēslainē.
Iepriekšējā gada 24. februāris vairumam, domājams, pagāja, ik pa desmit minūtēm, tostarp arī nakts stundās, lasot jaunākās ziņas.
Krievijas prezidenta un tautas cietsirdība pret kaimiņvalsti šo 12 mēnešu laikā ne reizi vien ir likusi elpai aizrauties un laikam apstāties, gan pārdzīvojot par postažu, gan gavilējot par Ukrainas aizstāvju panākumiem.
Atskatoties uz nu jau gadu ilgušo Krievijas iniciēto, asiņaino karadarbību Ukrainā, apkopojam momentus, kuri izpelnījās vislielāko starptautisko uzmanību.
Sākot ar vēsturiskajiem kadriem pie Krievijas-Ukrainas robežkontroles punkta, kā arī Vladimira Putina bravūrīgo retoriku kara pirmajās dienās, un beidzot ar zvērībām un bezjēdzīgajām ciešanām, ko pa šo laiku gan sev, gan kaimiņvalstij sagādājis Ukrainas dienvidaustrumu daļā iestrēgušais starp cietumniekiem salasīto un pilsētu ielās saķerto Putina okupantu bars.
