Frontē aizsūtītajiem uzsildīta vakardienas zupa: Putins savā runā paliek bez atbildes, ko darīt ar Ukrainu

Savu uzrunu Putins sāka ierastā manierē – cenšoties demonstrēt mundrumu un pacilātību.

Taču jau drīz pēc tam Krievijas ilggadējais vadonis sāka atgremot tos pašus vēstījumus, kas vairākkārt dzirdēti iepriekšējā gadā.

“Mūs visus un mūsu valsti ir piemeklējuši grūti laiki,” paziņoja Putins, turpinājumā apgalvojot, ka pašlaik notiekošais izmainīs gan Krievijas, gan pasaules nākotni.

“Nacistiskā Ukraina”, “sliktie Rietumi” un cita klasika

Jau runas pirmajās minūtēs Putins sāka runāt par to, ka Rietumi ir ignorējuši Krievijas centienus miermīlīgi risināt situāciju Ukrainā, kā rezultātā Krievija esot piespiesta iejaukties militāri.

“Aiz mūsu mugurām tika gatavots pavisam cits scenārijs,” stāstīja Putins, apgalvojot, ka Rietumvalstis esot veicinājušas “Ukrainas nacistu terorismu Donbasā” un sūtījušas pie Krievijas robežām savu bruņojumu.

To visu papildina standarta frāzes par “nacistisko Ukrainas varu”, “vēsturiskajām Krievijas teritorijām” un “Donbasu, kurš jau sen bija jāglābj”.

Putins pievērsās arī NATO un ASV, skarbi kritizējot to izplešanos un apgalvojot, ka 2021. gadā noraidītās Krievijas prasītās drošības garantijas lieliski parādot, ka Rietumi nav gribējuši mieru.

Atgādinām, ka konkrētās drošības garantijas pieprasīja NATO neizvietot nekādu papildu bruņojumu valstīs, kuras NATO pievienojās pēc 1997. gada, kas iekļauj arī Baltijas valstis.

Runas laikā Putins atkārtoti atgriezās pie Donbasa tēmas, nosaucot Ukrainas pretterorisma operāciju pret Krievijas atbalstītajiem separātistiem, kas izvērsta pēc 2014. gada notikumiem – par teroru pret Donbasu.

“Viņi ir tie, kas uzsāka karu – mēs izmantojam spēku, lai to apturētu!” pauda Putins, izpelnoties sanākušo aplausus.

Putins arī uzsvēra, ka Rietumi “Kijivas režīma bruņošanai un balstīšanai” jau iedevuši ap 150 miljardus ASV dolāru, taču trūcīgo valstu atbalstam G7 valstis 2020.-2021. gados iedevušas vien ap 60 miljardiem.

Sakot šo, Putins, protams, ignorē faktu, ka Ukrainai šobrīd nākas tērēt milzīgus resursus, aizstāvoties no Krievijas masveida uzbrukuma, kā arī risinot ar to saistītās humanitārās problēmas.

“Kur palika cīņa ar nabadzību?” retoriski, ar jūtamu nicinājumu vaicā Putins, šķietami pārmetot Rietumvalstīm to, ka tās Ukrainu viņam nav ļāvušas iekarot “ātri un nesāpīgi”.

Ignorējot acīmredzami kritisko situāciju savā valstī, Putins arī pārmeta Rietumiem viedokļu dažādības apspiešanu un rusofobijas veicināšanu.

Krievijas līderis arī atklāti vainoja Rietumus “plaukstošās nacisma ideoloģijas” ignorēšanā un pieļaušanā.

Putins atkārtoti runāja arī par to, ka Rietumi esot piespieduši viņu uzsākt militāru agresiju pret Ukrainu, taču tad atļāvās apgalvot, ka “nekaro ar Ukrainas tautu”.

Kādā brīdī Krievijas vadonis arī piedraudēja Rietumiem saistībā ar ieroču piegādēm Ukrainai.

“Jo vairāk tālas darbības sistēmu tiks piegādāts Ukrainai, jo tālāk mēs būsim spiesti atstumt šos draudus no savām robežām,” atkārtoti izpelnoties aplausus, teica Putins.

“Viņi saka – Krievijas ir jācieš stratēģisks zaudējums. Ko mums tas nozīmē? Tās ir runas par mūsu pilnīgu iznīcināšanu. Mēs to saprotam un attiecīgi arī reaģēsim. Runa ir par mūsu valsts izdzīvošanu,” turpināja Krievijas līderis.

Dzimtes neitrāls Dievs un pateicības militāristiem

Runas turpinājumā Putins pievērsās arī informatīvajam karam. Viņaprāt, Rietumi šādā veidā uzbrūkot Krievijas jaunatnei un reliģijai.

“Anglikāņu baznīcā ir sataisījušies izskatīt dzimtes neitrāla Dieva konceptu! Ko tur pateiksi – piedod, Dievs, viņi neredz, ko dara!” kārtējos aplausus izpelnījās Putins.

Turpinājumā Putins sāka pateikties virknei Krievijas Federācijas bruņoto spēku vienību un dažādu valsts iestāžu darbiniekiem, kā arī kultūras jomas pārstāvjiem, kuri atbalsta frontē esošos.

Īsu pateicību Putins veltīja arī tā saucamajiem kara žurnālistiem, kuru reālais uzdevums frontē gan drīzāk ir veidot un uzmanīgi kopt Krievijas sabiedrības pozitīvo nostāju par Ukrainā iesākto karu.

Pateicību beigās Putins izpelnījās stāvus ovācijas.

Runas turpinājumā Putins pret okupētajām Ukrainas teritorijām runāja kā par Krievijas zemēm, kuras ir nepieciešams attīstīt.

Te piepeši Krievijas līderis aicināja visus uz īsu klusuma brīdi, lai pieminētu bojā gājušos.

Tad sekoja kaut kas, kas līdz šim Putina uzrunā Federālajai sapulcei netika piefiksēts – konkrētība par nākotnes plāniem.

Putins ieteica izveidot speciālu fondu, kas cītīgi nodarbotos ar kara veterānu un viņu tuvinieku atbalstu nodarbinātības, rehabilitācijas u.c. jautājumos.

Turpinot par militāro jomu, Putins pievērsās arī Krievijas plānam bruņoto spēku attīstībai 2021.-2025. gados.

Runājot par šo sfēru, kuru, domājams, pārskatāmā nākotnē pamatīgi ietekmēs valstij uzliktās sankcijas, konkrētības atkal pietrūka. Vajagot celt kvalitāti, ņemt vērā pieredzi, kas iegūta Ukrainā, pauda Putins.

Tos, kuri ir nodarbināti bruņojuma ražošanā, Putins aicināja veidot speciālu dzīvojamo fondu un gādāt par to, lai īres izmaksas šādos projektos būtu ievērojami mazākas, salīdzinot ar tirgus cenām.

Daļu no sankcijām, kuras Rietumvalstis vērsuši pret Krieviju, Putins nosauca par “zagšanu”.

“Viņi paši ir teikuši – sankciju mērķis ir likt mums ciest. Lūk, tādi humānisti,” noplātot rokas, pauda Putins, kura pavēle iebrukt Ukrainā ir novedusi pie kaujās kritušo karavīru un bojāgājušos civiliedzīvotāju skaita, kas mērāms simtos tūkstošos.

Putins arī pauda, ka Rietumu sankcijas neesot Rietumvalstīm nesušas to rezultātu, kāds gaidīts.

Krievijas līderis arī dižojās ar valsts lauksaimnieku sasniegumiem un labības ražu. Atliek vien minēt, vai viņa nosauktajos skaitļos ietilpst Ukrainā nozagtā labība.

Runājot par Krievijas ekonomiku, konkrētības Putina teiktajā netrūka. Viņš pievērsās ekonomisko saišu stiprināšanai ar Indiju, Irānu, Pakistānu un “citām Tuvo Austrumu valstīm”.

Runas otrā daļā Putins sāka gremdēties atmiņās par PSRS ekonomiku un deviņdesmitajos, sakot, ka Krievijai esot bijis grūti pārorientēties no sākotnēji uzsāktās “Rietumvalstu kopēšanas” ekonomikas attīstībā.

Mājiens ar mietu oligarhiem un turīgajiem propagandistiem

Interesanti, ka vienā brīdī Putins pievērsās Krievijas bagātnieku līdzšinējai praksei – iekārtot sev greznu dzīvi Rietumvalstīs.

“Varbūt kāds grib sagaidīt savas vecumdienas arestētā īpašumā ārzemēs ar bloķētiem kontiem. Atrast sev vietiņu kādā Rietumu galvaspilsētā. Tās ir katra tiesības, taču ir jāsaprot, ka Rietumiem šādi cilvēki būs otrās šķiras personas, ar kurām var darīt, ko vien gribas. Bet ir arī otra izvēle – būt ar savu dzimteni,” pauda Putins.

Šie apgalvojumi ir acīmredzami tieši mērķēti uz Krievijas oligarhiem un virkni propagandistu, kuri ir ieviesuši villas un dārgus īpašumus Eiropā.

Putina teiktajā bija jūtama tieša kritika šādai praksei un aicinājums atstāt savu turību Krievijā, nevis ārvalstīs iepirktos īpašumos.

Savā runā Krievijas līderis atkārtoti pievērsās Rietumvalstu un NATO klātbūtnei pie Krievijas robežām un faktam, ka NATO ietilpst vairākas valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči.

Distancējas no saistībām ap kodolieročiem

Par tradicionālu fiksāciju Putina tirādēs par ģeopolitiku jau sen kļuvusi arī PSRS tēma un Otrā pasaules kara tēma.

Beidzot runāt par Krievijas ekonomiku, Putins atkārtoti sāka sūdzēties par to, ka “Amerikāņi grib būvēt pasauli amerikāņu stilā”.

Īpaši skaļš bija Putina paziņojums, ka Krievija aptur savu dalību Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma (START) ietvaros. Krievijas vadonis gan precizēja – nevis izstājas no tā, bet aptur savu darbību tajā.

Spriežot pēc Putina retorikas, šī esot atbilde uz Rietumvalstu apgalvojumiem, ka Krievijai ir jācieš stratēģiska sakāve un centieniem nodrošināt Krievijas kodolieroču potenciāla inspicēšanu.

Nobeigumā Putins pateicās visiem, kuri jebkādā veidā atbalsta frontē esošos un solīja, ka Krievija atbildēs jebkuram izaicinājumam.

Tieši necik konkrētības par plāniem Ukrainā

Kopumā Vladimira Putina uzruna bija tāda, kādu to apsolīja viņa runasvīrs Dmitrijs Peskovs – no ilggadējā Krievijas līdera netika sagaidīts nekas jauns.

Putins pat nepieminēja ASV prezidenta Džo Baidena vakardienas vizīti Kijivā, kas, bez šaubām, Kremļa varas gaiteņos tika uztverta saasināti.

Jādomā, ka šāda reakcija tomēr nolasās nedaudz labāk par Krievijas propagandistu ne visai sekmīgajiem vakardienas centieniem atbilstoši reaģēt.

Taču pats būtiskākais šajā runā – Putina teiktajā iztrūka jebkāda konkrētība par to, ko tieši plānots darīt Ukrainā.

Atbildē ASV prezidenta vizītei simboliskā laikā, papildus izziņotai militārai palīdzībai no Rietumiem un gaidāmajām “Leopard 2” un “M1 Abrams” tanku piegādēm Putins izdvesa vien to, ka Krievija turpinās mērķtiecīgi strādāt pie savulaik nosprausto mērķu sasniegšanas Ukrainā.

Domājams, ka gan Krievijas atbalstītājiem, gan kritiķiem būs varētu būt grūti saprast, par ko tieši ir runa.

Netika konkrēti pieminēti militāra spēka un fiktīvu referendumu rezultātā reiz Ukrainai atņemtie apgabali.

Uz tā visa fona vakardien ar kārtējo skarbo kritiku Krievijas bruņoto spēku virspavēlniecības virzienā izcēlās privātā militārā grupējuma “Vagner” līderis Jevgēņijs Prigožins.

Prigožins apgalvoja, ka munīcijas un resursu pietiekama neatvēlēšana viņa kaujiniekiem esot salīdzināma ar nodevību.

Faktiski tiem, kuri Putina uzrunu, iespējams, gaidīja visvairāk – militāristiem un frontē iesaistītajiem – tika vienkārši pateikts “Paldies, ka esat!”

Lai arī daži klātienē manītie mundieros ietērptie personāži stāvus aplaudēja Putinam, ir grūti iedomāties, ka vakardienas uzsildītā zupa, kā varētu nodēvēt Krievijas līdera kopējo veltījumu Ukrainas tēmai, varētu būt pietiekami stingrs un pārliecinošs vēstījums tiem, kuriem drīz būs jāsagaida 24. februāris ierakumos.